local-stats-pixel

Abrahams Linkolns 2. daļa0

9 0

1.daļu var apskatīt šeit- http://www.spoki.lv/vesture/Abrahams-Linkolns-1-dala/217780

Pilsoņu karš

1861. gada 12. aprīli konfederāi atklāja uguni uz uz Samtera fortu- Savienības cietoksni Čārlstonas ostā, Dienvidkarolīnā. Pēc 34 stundu ilgas apšaudes garnizona karavīri bija spiesti glābties, izmantojot tvaikoni. Ar šo uzbrukumu sākās lielākā asinsizliešana Amerikas vēsturē. Pilsoņu karš, kas paņēma neskaitāmim daudz cilvēku dzīvību, plosījās četrus gadus. Abrahamu Linkolnu ļoti sāpināja šī asinš pirts, un viņu bieži varēja redzēt vienatnē, vēlu vakarā staigājam pa Vašingtonas ielām. Taču prezidents nezaudēja cerības un galu galā viņa veiksmīgās vadības rezultātā Savienības spēki guva virsroku pār Konfederātiem.

Kaujas laukā

ASV pilsoņu karu var uzksatīt par vislielāko bruņoto konfliktu Amerikas vēsturē Abas puses pieredzēja sīvas, asiņainas kaujas. Modernizēto ieroču plašais lietojums laupīja tūkstošiem cilvēku dzīvību. Piemēram Getisbergas kaujā (1863) bija vairāk nekā piecdesmit tūkstoši kritušo. Kopumā karā zaudēja aptuveni sešdesmit tūkstoši karavīru je divi procenti ASV iedzīvotāju.

J. grānts un viņa ģenerāļi

A. Linkolna uzdevums bija izveiodot armiju un tās vadībā izvirzīt ģenerāļus, kas nodrošinātu ziemeļnieku uzvaru. Kadru atlase ieilga, jo vienu otru ģenerāli nācās atstādināt no amata. Par to prezidentam bija jāuzklausa asa kritika, jo konfederāti tajā laikā Roberta E. Lī ieguva uzvaras. Beidzot A. Linkolns Savienības karaspēka vadību uzticēja Jūlisīsam S. Grāntam, un Ziemeļu štatu armija sāka iegūt uzvaras.

Vergu brīvlaišana

1863. gadā, parakstot atbrīvošanas proklomāciju, A. Linkolns atbrīvoja visus Konfederātu Štatu vergus. Vergi tika uzskatīti par Konfederātu īpašumu, un A. Linkolns kā Savienības bruņoto spēku virspavēlnieks bija pilnvarots atsavināt pretiniekam piederošo mantu. Tai pašā laikā viņam nebija konstitucionālu tuesību atbrīvot vergus Ziemeļu štatos. Tomēr afroamerikāņi visā valstī līksmoja.

Getisbergas kapsētas atklāšana

1863. gada novembrī A. Linkolns ieradās Getisbergā (Pensilvānijā), lai svinīgi atklātu Savienības karavīru kapsētu vietā, kur bija norisinājusies visasiņainākā kara kauja. Tur prezidents sacīja savu visslavenāko runu, pabeigdams ar vārdiem:"Šie viņpasaulē aigājušie karavīri savu dzīvību nav atdevuši velti. Mūsu tauta ar Dieva palīgu piedzīvos brīvības atdzimšanu, nu tautas valdība, ko ievēlējusi tauta tautas interešu īsteonšanai pastāvēs mūžīgi."

Roberta Lī armijas kapitulācija

1865. gada 9. aprīlī Apomatoksas Tiesas namā (Virdžīnijā) konfederātu ģenerālis Roberts E. Lī padevās Ziemeļu štatu bruņoto spēku komandierim Jūlisisam S. Grāntam. Ziemeļnieku uzvaru noteica galvenokārt viņu intensīvās militārās operācijas, dienvidnieku nepilnīgā apgāde ar uieročiem un munīviju un daudzie dzertēšanas gadījumi. A. Linkolna lielākā vēlēšanās bija "taisnīga miera saglabāšana bez jebkādām ļaunprātības izpausmēm, ar žēlsirdīgu attieksmi pret visiem".

Slepkavas upuris

1865. gada 14. aprīlī, piektajā dienā pēc Roberta Lī kapitulācijas prezidents Linkolns Vašingtonā apmeklēja Forda teātri, lai noskatītos izrādi "Mūsu Amerikas radinieks". Trešā cēliena laikā kāds kaonfederātu atbalstītājs, vārdā Džons Vilkss Būts, ielavījās A. Linkolna ložā un ar revolveri iešāva prezidentam pakausī. A. Linkolns tika nogādāts iepretim esošajā viesnīcā, kur viņš nākamajā dienā septiņos no rīta nomira.

Nacionālās sēras

Abrahama Linkolna noslepkavošana šokēja un apbēdināja amerikāņu tautu. Ziemeļnieki nebeidza apraudāt savu zaudēto vadoni. Tūkstošiem vašingtoniešu noraudzījās kā viņu aizved uz dzimto štatu. A. Linkolnu apglabāja 1865. gada 4. maijā Okridžas kapsētā Springfildā (Ilnoisā). Tauta bija zaudējusi izcilu vadoni, laikā, kad tas bija ļoti vajadzīgs. A. Linkolns nevēlējās sodīt dienvidniekus par kara izraisīšanu. Pēc prezidenta nāves atriebības kārajiem kārajiem valstsvīriem bija iespēja izvērsties.

9 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000