1) 2004.gada maijā tika apkopota statistika par cilvēku darba statusu, atrašanās vietu, veidiem utt. No šiem datiem bija secināms, ka viena trešdaļa strādāja mājās. No 7 miljoniem pašnodarbināto, kas strādāja no mājām, darbs bija bāzēts pašu mājā vai dzīvoklī. Tas nozīmē, ka visa uzņēmējdarbība tika veikta tieši no viņu atrašanās vietas un nekur citur.
2) Gandrīz puse pašnodarbināto ar mājās bāzētu uzņēmumu strādāja vismaz 8 stundas nedēļā no mājām. Gandrīz 22 procenti darbā ieguldīja vismaz 35 stundas darba. Vidēji darbinieks ar mājās bāzētu darbu nostrādāja 25 stundas nedēļā, atrodoties savās mājās.
3) Apmēram 45 procenti pašnodarbināto personu ar mājās balstītu uzņēmumu bija vadītāju, profesionāļu un citās līdzīgās nodarbošanās (pēc 2004.gada statistikas apkopojuma). 16 procenti bija nodarbināti tirdzniecības un ar to saistītās sfērās. Ražošanas nozarē apmēram viena no četrām pašnodarbinātajām personām, profesionāli nodarbojās ar uzņēmējdarbības pakalpojumiem, kamēr 18 procenti ar mājās balstītu uzņēmējdarbību bija nodarbināti būvniecības nozarē.
4) Vīrieši un sievietes, balstoties uz 2004.gada maija statistiku, vienlīdzīgā daudzumā bija mājās balstīta darba amatā, ar apmēram 15 procentiem abos dzimumos.
5) 16 procenti no baltās ādas krāsas personām strādāja mājās, kas bija divreiz vairāk kā mājās strādājošo afroamerikāņu personu (8 procenti). No Latīņamerikas izcelsmes personām tikai 7 procenti bija mājās strādājoši. Gandrīz 13 procenti aziātu 2004.gadā strādāja no mājām. Šāda statistika labi atspoguļo dažādo kvalifikāciju un darba izvēļu rašu vidū.
6) No mājām strādājošo vecāku līmenis bija augstāks par tām personām, kuriem nebija bērnu. Arī precētie pāri biežāk strādāja no mājām, pretēji to līdziniekiem – neprecētām personām.
