1951. gadā zinātnieki no ''Starptautiskās sniega un ledus komisijas'' izveidoja cieto nokrišņu klasifikācijas sistēmu, ko drīz vien plaši sāka izmantot meteoroloģijā - zinātnes nozarē, kas pēta atmosfēru. Komisija noteica 7 sniegpārsliņu pamatveidus.
Pie cietajiem nokrišņiem pieskaita arī sniega bumbiņas, ledus lodītes un krusu.
Pārsliņa vidēji krīt ar ātrumu 1,7 m/s.
Vai zinat kādā krāsā ir sniegs ticēšu ka daži no jums teiks baltā bet nekā!
Sniegs nav balts patiesībā sniegs ir caurspīdīgs. Balts tas izskatās tāpēc , ka gaisma atstarojas no daudziem sīkiem sniega kristāliem, kā arī tiek tajos lauzta un summējoties dod baltu gaismu. Mūsu acis parasti nespēj uztvert ļoti sīkoskrāsainās gaismas punktiņus uz sniega kārtas. Saulē gan var ieraudzīt, kā sniegs mirguļo dažnedažādās krāsās.
Sniegpārsla ir liela izmēra ledus kristālu kopums, kas izveidojas kamēr pārsla krīt lejup cauri mākoņiem. Patiesībā tā ir ļoti maziņa - no milimetru daļām līdz dažiem milimetriem. Lielākā sniegpārsla gan bijusi 38 cm plata! Tāda novērota 1887. gadā Montanā (ASV).
Pirms beigt pierakstīšu vēl dažus faktus par ledājiem.
Arktikas un Antarktikas ledāji glabā 75% no pasaulessaldūdens krājumiem.
Ja Arktikas ledus izkustu, ūdens līmenis pasaulē celtos vismaz par 60 metriem.
1983. gada 21. jūjijā Antarktikā. Krievijas polārpētniecības stacijas ''Vostok'' apkaimē gaisa temperatūra pazeminājās līdz -89,2 grādiem pēc Celsija skalas. Ūdens šalts šādā temperatūrā sasalst gaisā, nepaspējot sasniegt zemes virsu.
Un vēl par visu laiku lielāko aizbergu tas izveidojās 1956. gada novembrī Rosa jūrā, atdaloties no Rosa šelfa ledāja Antarktikā. Šis aizbergs bija 335 km garš un 97 km plats apmēram tikpat liels kā Beļģijas teritorija.
Tad lūdzu šie veidi.
