7 dārgākās lietas pasaulē.
7 Dārgākās lietas pasaulē12
172
5
Plutonijs – 4000 dolāru.
Kā zināms, bez šā radioaktīvā metāla cilvēce jau vairs nespēj dzīvot. Tieši tas apsilda mūsu mājokļus, nosūta kosmosā raķetes un tostarp arī uzspridzina mūsu pilsētas, proti, to ļoti plaši izmanto kodolieroču un atomreaktoru kodoldegvielas, kā arī kosmisko aparātu enerģijas avotu ražošanai. Plutoniju iegūst no urāna rūdas, un tas katrā ziņā ir ļoti dārgs pasākums.
Soliriss – 17 000 dolāru.
Tas ir pagaidām pasaulē visdārgākais medikaments, ar ko ārstē cilvēkus, kuri sirgst ar reti sastopamu imūno slimību – paroksizmālo nakts hemoglobinūriju (kad sarkanie asinsķermenīši nakts miega laikā sabrūk), un to, protams, nepārdod, sverot gramos. Viens ārstēšanās kurss vienam gadam izmaksā aptuveni 410 000 dolāru. Un, lai arī tādu cilvēku pasaulē nav īpaši daudz – daži desmiti tūkstoši –, tomēr farmakoloģiskie uzņēmumi no tā gūst milzīgu peļņu (piemēram, “Alexion Pharmaceutical” tikai pirmajā gadā vien nopelnīja… 300 miljonus)
Reklāma
LSD – aptuveni 30 000 dolāru.
Līzergīnskābes dietilamīds ir plaši pazīstama psihotropā narkotiskā viela, kas to lietojušu cilvēku nosūta šķietami burvīgā, daudzkrāsainā ceļojumā. Eksperimenti saistībā ar apziņas paplašināšanos sevišķi populāri bija hipiju laikmetā, un šo narkotisko vielu savos nelietīgi slepenajos eksperimentos ar cilvēkiem izmantojusi arī CIP.
Dimants – aptuveni 42 000 dolāru.
Dimants ir viscietākā zināmā viela uz Zemes, un tam ir tik daudz veidu un nokrāsu, ka nav viegli pirmajā acumirklī nosaukt viennozīmīgu cenu. Arī dārgakmeņus, tāpat kā metālus, nemēra gramos. Tiem piemēro savu svara mēru – karātu: 0,2 gramus. Caurspīdīga dimanta viena karāta vidējā cena ir 8000, zila jau mazliet dārgāk – 9500, bet dzeltena un rozā krāsas lētāk – aptuveni 6000 dolāru.
Kalifornijs – 60 000 dolāru.
Šo radioaktīvo izotopu mākslīgā ceļā 1950. gadā ieguva Kalifornijas universitātē. Atšķirībā no plutonija, no kura iegūst kaliforniju, to izmanto visnotaļ miermīlīgos nolūkos, piemēram, audzēju apstarošanai, kā arī zinātniskos nolūkos kodolu šķelšanai.
Reklāma
Regolīts (Mēness augsne) – 442 400 dolāru (par 0,6 gramiem).
Regolīts ir tas, kas klāj ne tikai Mēness virsmu, bet arī visas planētas, kurām nav atmosfēras. Piemēram, to pašu Marsu. Taču Mēness ir mums vistuvākā planēta, līdz kurai – gluži teorētiski – ir iespējams aizlidot, bet nosūtīt uz turieni mēnesgājējus var teju vai katru nedēļu. Nekā īpaša regolīta sastāvā nav: ilmenīts, olivīns, anortīts, poriksēns – to visu var atrast arī uz Zemes. Tomēr 1993. gadāSotheby’s izsolē trīs kopā 0,6 gramus smagus “mēness akmentiņus”, ko uz Zemi savulaik nogādāja vēl padomju kosmosa izpētes aparāti, pārdeva tieši par šādu summu – 442 500 dolāru.
Nevarēju atrast bildi
Antimatērija – 62 triljoni dolāru.
Parastā vielā maza negatīvi lādēta daļiņa rotē ap pozitīvi lādētu smago kodolu jeb vienkāršākajā gadījumā – elektrons rotē ap protonu. Savukārt antivielā viss ir otrādi – pozitīvā daļiņa (pozitrons) griežas ap smago negatīvo daļiņu (piemēram, ap antiprotonu). Antivielai saduroties ar parasto vielu, notiek parastā protona un antiprotona un elektrona un pozitrona anihilācija, kam seko enerģijas izdalīšanās un gamma fotonu veidošanās. Patlaban antimatēriju pastiprināti pēta, tiesa, vēl nekas nav pavirzījies tālāk par nelieliem sprādzieniem; tas tāpēc, ka pagaidām nav izdevies izveidot bufera zonu, kurā antiviela un viela spētu sadzīvot. Taču, tiklīdz zinātniekiem tas izdosies, viņi acumirklī vismaz spēs mums izstāstīt to, kā tad īstenībā radies Visums un mēs paši. Un cena, drošības pēc, kā redzat, arī jau zināma…
Tev patiks šie raksti
Mēness nav planēta, Marsam ir atmosfēra un uz mēnesi var aizlidot ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.
