Lai gan cilvēki šajā sarakstā ir pelnījuši, ka viņus dēvē par briesmoņiem, katrs no viņiem ir paveicis arī dažas labas lietas - dažas no tām joprojām ietekmē mūsu dzīves mūsdienās.
5 lieliskas lietas, ko paveica vēstures lielākie briesmoņi41
Pāvests Aleksandrs VI izglāba tūkstošiem ebreju. Pāvests Aleksandrs VI vēsturē iegājis kā ļaunais pāvests. Viņš bija Bordžu mājas patriarhs, šī bēdīgi slavenā ģimene pazīstama ar savām hedoniskajām orģijām, vardarbīgo cietsirdību, un Aleksandra VI pāvesta varas ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr, priekš ebreju bēgļiem, Aleksandrs VI bija varonis. 1492.gadā, kad ebreji tika izraidīti no Spānijas, 9 tūkstoši badā mirstoši un trimdā izsūtīti cilvēki bija ceļā uz Pāvesta valstīm. Lai gan citi ebrejus bija atraidījuši un pazemojuši, Aleksandrs VI aicināja tos iekšā un piešķīra tiem aizsardzību un reliģisko brīvību. Citi spēki darīja visu iespējamo, lai pāvests mainītu savu nostāju. Tomēr, Aleksandrs VI turēja ebrejus drošībā savā aprūpē. Tiek uzskatīts, ka šādi viņš rīkojās, jo gribēja sadusmot Spāniju. Lai arī kādi bija viņa motīvi, tūkstošiem cilvēku bija mūžam pateicīgi Bordžām.
Nacisti bija milzīgi dzīvnieku tiesību aizstāvji. Nacisti bija pārsteidzoši labvēlīgi pret dzīvniekiem. Iespējams, esat dzirdējuši, ka Ādolfs Hitlers bija veģetārietis. Kā izrādās, arī propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija liels dzīvnieku mīlis, un lai izbeigtu dzīvnieku ciešanas, viņš nāca klajā ar pārsteidzoši humāniem likumiem, kas joprojām ietekmē to kā pret dzīvniekiem izturamies mūsdienās. Nacisti pieņēma vairākus likumus, lai padarītu dzīvnieku nāves pēc iespējas nesāpīgākas. Viņi diktēja īpašus veidus, kā tiek sagatavoti omāri un krabji, lai samazinātu to ciešanas un izveidoja virkni noteikumu par to, kā tiek nokauti lopi. Viņi bija arī pirmā valdība, kas aizliedza vivisekciju, dzīvnieku preparēšanu pētniecības nolūkos. Mūsdienās šī prakse tiek strikti kontrolēta vairumā pasaules attīstīto valstu-sociālā pārmaiņa par kuru mums jāpateicas nacistiem. Diemžēl, nacisti neizrādīja tādas pašas simpātijas pret cilvēkiem.
Mao Dzeduns nesa Ķīnai mieru. Mao Dzeduns nogalināja vairāk savus pilsoņus kā jebkurš cits līderis vēsturē. Lielā Lēciena uz priekšu laikā, viņa politika noveda pie 45 miljonu cilvēku nāvēm četru gadu laikā. Bez bada un politiskajām ieslodzīšanām, tomēr, dzīve Mao laikā patiesībā bija daudz mierīgāka kā pirms tam. Pirms Mao, Ķīnas vēsture bija pilna ar vardarbību un brutālitāti. 20.gadsimta sākumā Ķīna ieslīga ta saucamajā Militāristu laikmetā, kad valsts sadalījās militāro gubernatoru kontrolētos reģionos. Gandrīz tajā pašā laikā, kad situācija valstī nomierinājās, notika japāņu iebrukums, un tam karam sekoja vēl viens asiņains civilkarš. Kad Mao nāca pie varas, kari beidzot norimās un kopš tā laika Ķīna nav piedzīvojusi nevienu tāda mēroga karu. Ķīna ir sūtījusi savus kareivjus palīdzēt citām valstīm apspiest dumpīgus reģionus, bet Tautas Republikas izveide atnesa Ķīnai ilgi gaidīto miera ēru.
Sadams Huseins nodrošināja visiem savas valsts iedzīvotājiem izglītību un veselības aprūpi. 21.gadsimta sākumā, Sadams Huseins bija viens no Amerikas lielākajiem ienaidniekiem. Varens, bīstams vīrs, kurš bija paveicis neticamas zvērības, Huseins varēja paveikt arī vēl daudz sliktākas lietas ja vien būtu ticis pie pareizajiem ieročiem. Tomēr, viņš arī investēja savas valsts attīstībā, kas būtiski uzlaboja Irākas ikdienas dzīvi. Sadama laikā, Irākā tika uzceltas iespējams labākās universitātes un slimnīcas visā Arābu pasaulē - un pilnīgi visas bija bezmaksas. Izglītības rādītāji Huseina laikā uzšāvās no 52% uz 80%, tas viss mazāk kā 10 gadu laikā. Protams, visas tās ieslodzīšanas un spīdzināšanas noveda irākiešus pie tā, ka viņi gāza Sadama statujas un svinēja viņa nāvi, tomēr tie, kuri mūsdienās prot lasīt laikrakstus par viņa gāšanu ir jābūt pateicīgiem savam diktatoram par to, ka viņš nodrošināja viņiem iespēju vispār apgūt lasītprasmi.