5 lielas kļudas cilvēces vēsturē :)
5 lielākās kļūdas vēsturē8
382
0
Četru kaitēkļu kampaņa
Tas bija viens no pirmajiem veiktajiem pasākumiem Ķīnas ‘’lielā lēciena’ ’laikā, no 1958. gada līdz 1960. gadam, kura mērķis bija tikai ar pašaizliedzīgu darbu un ideoloģisku skaidrību sirdī panākt valsts ekonomikas uzplaukumu, kas gan beidzās ar badu, no kā mira apmēram 30 miljoni cilvēku, bet ne par to ir stāsts. 4 kaitēkļi, kurus nolēma iznīdēt bija- žurkas, mušas, odi un zvirbuļi. No zvirbuļiem nolēma iznīdēt parastos lauku zvirbuļus, kuri arī Latvijā ir uz katra stūra, iemesls tam bija ,jo tie ēda augu sēklas laupot zemniekiem darba augļus.
Tika mobilizētas lielas cilvēku masas, lai iznīcinātu zvirbuļus. Cilvēki ņēma katlus un pannas pa kuriem dauzīja ,lai aizbiedētu zvirbuļus, liekot viņiem lidot tik ilgi, līdz tiek nokrita un nositās no noguruma. Zvirbuļu ligzdas tika izārdītas, olas izšķaidītas un mazie putnēni nogalināti. Gaisā lidojošie zvirbuļi un citi putni tika nošauti, kas beidzās gandrīz ar putnu izzušanu Ķīnā.
1960. gada aprīlī Ķīnas līderi saprata, ka zvirbuļi bez sēklām ēda arī milzīgu daudzumu kukaiņu. Tā vietā ,lai pieaugtu rīsu raža, tā pat būtiski samazinājās. Kaitēkļu nīdēšanas kampaņas beigās Mao lika zvirbuļus aizvietot ar blaktīm, kas gan bija par vēlu, jo zvirbuļu neesamība ļāva milzīgā ātrumā savairoties siseņiem, kas pārņēma valsti un noēda rīsu laukus. Kopumā ‘’lielā lēciena ‘’ laikā tika arī plaši izcirsti meži un izmantoti indīgi un veselībai kaitīgi pesticīdi, kas noveda pie ekoloģiskās katastrofas, kuras rezultātā no bada nomira apmēram 30 miljoni cilvēku.
Vecākā koka nociršana
Prometejs bija vecākais zināmais koks uz zemeslodes. Veca priede, kas atradās Nevadas štatā ASV. Koks bija vismaz 4862 gadus vecs un iespējams pāri 5000 gadiem. Donalds Karijs (Donald Currey) bija Ziemeļkarolīnas universitātes absolvents un studēja laikapstākļu dinamiku. 1963. gadā balstoties uz priedes garumu, augšanas ātrumu un izmēru viņš nolēma, ka priede ir vismaz 3000 gadus veca, bet viņš nevarēja iegūt koka gadskārtu gredzenus.
Šeit stāsts sadalās. Nav skaidrs vai Donalds pieprasīja vai arī meža dienesta darbinieki ieteica, lai viņš nocērt koku un izpēta gadskārtas tā vietā lai urbtu paraugus. Nav skaidrs kāpēc viņs nemēģināja iegūt paraugus ar urbuma palīdzību. Vien versija ir, ka viņam salūza vai pazuda viņa vienīgais urbis un ,ka viņš nevarēja iegūt jaunu līdz pat sezonas beigām. Cita versija ir ,ka viņš salauza abus urbjus, kamēr citi saka, ka serdes paraugus bija pārāk grūti iegūt un tie tāpat nebūtu tikpat noderīgi, kā nocērtot uz izpētot gadskārtas.
Reklāma
Halifaksas eksplozija
1917. gada 6. decembra rītā franču kravas ‘’Mont-Blanc’’ no Ņujorkas veda mājup uz Bordo munīciju. Kad tas iebrauca Halifaksas ostā tas sadūrās ar norvēģu kuģi ‘’SS Imo’’. Imo bija ceļojis cauri piestātnei ar pieaugošu ātrumu cerībā galamērķi sasniegt laikā. Neskatoties uz vairākiem padomiem Imo samazināt ātrumu, kapteinis to neņēma vērā un turpināja kustību ar lielu ātrumu. Imo ar lielu ātrumu devās pretī liktenim, kad tas pamanīja Mont-Blanc kuģi, abi kuģi saprata, ka ir iespējamā sadursme un ,lai samazinātu sadursmes rezultātā iespējamos bojājumus tika izslēgti dzinēji. Mont-Blanc bailēs , ka straujas stāšanās rezultātā varētu tikt bojāta un uzsprāgt munīcija neizslēdza dzinējus. Galu galā izdevās abus kuģus pagriezt tā ,ka viņi atradās paralēli, novēršot sadursmi.
Norvēģi nezināma iemesla dēļ nolēma iet atpakaļgaitā, izraisot kuģa priekšpuses ietriekšanos Mont-Blanc kuģī. Pats bojājums nebija liels, bet problēma bija, ka apgāzās mucas ar benzolu un sāka tecēt ārā. Tā kā Imo ieslēdza dzinējus, radās dzirksteles, kas rādija uguni.
Sprādziena izdalītās enerģijas ekvivalents ir 2.9 kilotonnas dinamīta. Tolaik tas bija lielākais cilvēka radītais sprādziens līdz pat atombumbas izgudrošanai. Sprādziens nolīdzināja līdz ar zemi tuvējās ēkas, pilnībā iznicināja Ričmondas kopienu nogalinot 2000 cilvēkus un ievainot 9000. Tāpat sprādziens radīja cunami, kas noslaucīja no zemes virsas tuvējo indiāņu cilti. Mont Blanc kuģa atliekas pat aizceļoja 3, 5 jūdžu attālumā. Pašu sprādzienu varēja dzirdēt 100 jūdžu attālumā.
Viss tāpēc, ka Imo kapteinis bija mazdrusciņ nepacietīgs tai dienā.
Karānšebešas kauja
Kauja notika 1788. gada 17. septembra vakarā, kad austrijas armija- ap 100 000 karavīru bija apmetušies ap Karānšebešu ( Karánsebes). Armijas priekšpulks šķērsoja Timis upi, lai izpētītu vai tuvumā nav Osmaņu armija. Nebija ne miņas no osmaņiem, bet viņi saskrējās ar čigānu grupu, kas piedāvāja pārdot šņabi, lai uzlabotu garastāvokli. Jātnieki nopirka šņabi un sāka dzert.
Drīz pēc tam upi šķērsoja arī kājinieki. Kad viņi ieraudzīja kājiniekus dzeram, viņi pieprasīja šņabi arī sev. Jātnieki atteicās dod viņiem šņabi. Vienlaikus piedzērušies viņi sāka rakt ierakumus ap šņabja mucām. Viens no kājiniekiem no dusmām izšāva.
Kājinieki un jātnieki uzsāka cīņu. Konflikta laikā kāda daļa no kājiniekiem sāka kliegt: “Turci! Turci!” (‘’Turki! Turki!’’). Jātnieki sāka bēgt domājot, ka turku uzbrukums ir nenovēršams.
Reklāma
Kājinieki arī sāka bēgt , armija sastāvēja no itāļiem no Lombardijas, serbiem, horvātiem un austriešiem un citām tautībām, no kuriem daudzi nesaprata viens otru. Situāciju pasliktināja, kad virsnieki mēģināja nodrošināt kārtību kliedzot, “Halt! Halt!” (‘’Stāt!’’ ‘’Stāt!’’), kas karavīriem bez vācu valodas zināšanām izklausījās kā “Allah! Allah!”.
Tad ,kad jātnieki sāka skriet cauri nometnei korpusa pavēlnieks domājot, ka uzbrūk osmaņi lika atklāt artilērijas uguni. Tai pašā laikā nometnē visi bija pamodušies no kaujas skaņām un tā vietā, lai noskaidrotu, kas par lietu sāka bēgt. Karavīri sāka šaut uz jebkuru kustīgu ēnu, domājot visur ir turki, bet īstenībā viņa šāva uz saviem austriešu biedriem. Incidents saīsinājās tik tālu, ka armija sāk atkāpties no sava iedomu drauga un Svētās Romas impērijas imperators Jozefs II tika nogrūsts no zirga nelielā līcī.
Divas dienas vēlāk, kad ieradās osmaņu armija viņi atklāja 10, 000 mirušos un ievainotus karavīrus. Karānšebeša tika viegli ieņemta.
Čingishana sūtņu nogalināšana
Čingishans gribēja tirgoties ar Kvarezmas šahu (monarhu, mūsdienu Irāna), lai varētu nodrošināt karu ar Ķīnu. Šahs bija aizdomu pilns par čingishana ieceri tirgoties un noslaktēja viņa sūtņus. Tas ,protams, saniknoja mongoļu hanu, kas beidzās ar mongoļu invāziju Kvarezmā un beigās visos tuvajos austrumos, kas rezultējas ar viņa karaļvalsts izpostīšanu un pilnīgu Bagdādes nodedzināšanu, kas tolaik bija viena no svarīgākajām un varenākajām pilsētām pasaulē, pilna ar zinību krātuvēm.
Šis notikums būtu varējis mainīt vēstures kursu. Tolaik Islāma pasaule bija visbagātākā un vislabāk izglītotā pasaules daļa. Viņiem bija lielākās pilsētas, labākie mākslinieki un zinātnieki, un bija diezgan toleranti pret citām kultūrām ( salīdzinot ar tā laika Eiropu). Tas viss tika nodedzināts un nolīdzināts līdz ar zemi.
Tev patiks šie raksti
