Jaunā pētījumā pierādīts, ka gandrīz puse (49%) no tropiskajiem mežiem tiek izcirsti nelegāli, lai iegūtu komerciālajai lauksaimniecībai nepieciešamās zemes. 25% no nelegāli izcirstajās platībās iegūtajiem kokmateriāliem un tajās audzētajiem produktiem tiek eksportēti uz citām valstīm.
„Jau sen zināms, ka lauksaimniecība ir galvenais mežu ciršanas dzinulis, taču šis ir pirmais pētījums, kurā apzināta milzīgā nelegālo darbību loma visā pasaulē patērēto pārtikas un mājsaimniecības preču ražošanā,” norādījis Maikls Dženkins (Michael Jenkins), nevalstiskās organizācijas „Forest Trends” (Vašingtona, ASV) vadītājs un galvenais izpilddirektors.
Pieaug globālais pieprasījums, pieaug nelegālās mežsaimniecības apjomi
Galvenais tropu mežu izciršanu paātrinošais dzinējspēks ir strauji augošais pieprasījums pēc palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas un kokmateriāliem. Ņemot vērā pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās tendenci un augošo vidusšķiras pieprasījumu globālā mērogā, jārēķinās, ka nepieciešamība pēc aizvien jaunām lauksaimniecības zemēm augs līdzvērtīgi. Tieši tādēļ šobrīd, kā norādījuši pētījuma dalībnieki, pasaulei ir svarīgi „pamosties” un izprast nelegālās izciršanas neaptverami lielo apjomu un ietekmi kopumā.
Nelegālā mežsaimniecība atstāj postošu ietekmi uz ekosistēmām un vietējiem iedzīvotājiem, kuru labklājība ir atkarīga no apkārtnes lietus mežiem. Papildus tam komerciālās lauksaimniecības rezultātā atmosfērā ik gadu nonāk 1,47 gigatonnas oglekļa izmešu. Salīdzinājumam – tas ir līdzvērtīgs daudzums 25% emisiju, kas Eiropas Savienībā nonāk atmosfērā, sadedzinot fosilo kurināmo.
90% nelegāli izcirstu tropu mežu Brazīlijā, 80% - Indonēzijā
Saskaņā ar pētījumā publicētajiem datiem, laika posmā no 2000. līdz 2012.gadam, no Brazīlijā kopumā izcirstajiem tropu mežiem, 90% darbības bija notikušas nelegāli. Kā galvenais iemesls augstajam nelegālās mežsaimniecības rādītājam tiek minēta neveiksmīgi īstenotā Brazīlijas vides aizsardzības politika – dabīgos mežus praktiski nav izdevies pasargāt no milzu sojas plantāciju un liellopu saimniecību ierīkošanas. Indonēzijā nelegāli izmantoti 80% no kopējā izcirsto mežu daudzuma, kas šeit galvenokārt noticis dēļ palmu eļļas un kokmateriālu augošā pieprasījuma.
Interesanti, ka abas valstis, kas tiek uzskatītas par nelegālo tropu mežu izciršanas rekordistēm, vienlaikus ir arī līderes lauksaimniecības preču ražošanā globālajam tirgum. Gan Brazīlijā, gan Indonēzijā tiek iegūta palmu eļļa (galvenokārt mājsaimniecības preču un kosmētikas ražošanai, taču kā augu tauki plaši tiek lietota arī pārtikas rūpniecībā), soja lopbarībai un kokmateriāli, kas galvenokārt pēc tam tiek izmantoti iepakojumu ražošanā. Kā piemēru lielajiem eksporta apjomiem var minēt Indonēzijas palmu eļļas un kokmateriālu tirgu – aptuveni 75% no tiem ik gadu tiek eksportēti uz ārvalstīm.
Korupcija un krāpniecība mežsaimniecībā
Nelegālā mežsaimniecība ir akūta problēma gan Latīņamerikā, gan tropiskajiem mežiem bagātajās Āzijas un Āfrikas valstīs. Piemēram, Papua-Jaungvinejā ik gadu nelegāli tiek izcirsti vairāki miljoni tropisko mežu hektāru, turklāt atklāts arī, ka 90% no valstī izsniegtajām ciršanas atļaujām tikušas iegūtas krāpniecības vai kukuļošanas ceļā. Līdzīgas problēmas piedzīvo arī Tanzānija, kur meži galvenokārt tiek izcirsti biodegvielas ražošanai, kā arī Kambodža, Laosa un Bolīvija.Arī korupcija un krāpniecība mežsaimniecības nozarē diemžēl ir ļoti nopietna problēma - lielākajā daļā gadījumu kompānijām, kas nodarbojās ar nelegālu mežu izciršanu, bija izsniegtas kāda veida "valdības atļaujas", taču tās bija iegūtas krāpšanas vai kukuļošanas ceļā. Vēl nereti atļaujas bija nepilnīgas vai arī kompānijas neievēroja atļaujās norādītos mežu resursu izmantošanas noteikumus.
Nelegālā mežu izciršana gada laikā kopumā ienes aptuveni 61 miljardu ASV dolāru lielus ienākumus, un starp lielākajiem nelegāli ražoto preču pircējiem atrodamas gan vairākas Eiropas Savienības valstis, gan ASV un Krievija, gan tādi ražošanas giganti kā Ķīna, Indija.
Aptuveni 40% eļļas palmu, 20% sojas un 14% liellopu tiek audzēti nelegāli izcirstās lietus mežu platībās. No tropiskajiem kokmateriāliem nelegāli tiek iegūta gandrīz 1/3 daļa jeb 33%.
Un ko tālāk?
Lai problēmu risinātu, vispirms nepieciešams sniegt palīdzību valstīm, kurās lauksaimniecības kultūras tiek audzētas – valdību nepieciešams piespiest mainīt likumus un ieviest stingrāku kontroli, savukārt uzņēmumus – ievērot ilgtspējas principus un izvēlēties legālu darbības veidu. Uzņēmējus uz to varētu mudināt gan ar stingrāku kontroli, gan finansiāliem atvieglojumiem uzņēmumiem, kas ražo videi draudzīgi.
Kā minēts pētījumā, dažām valstīm, piemēram, Brazīlijai jau izdevies spert veiksmīgus soļus ceļā uz nelegālās mežsaimniecības ierobežošanu, tomēr kompānijas, kas nodarbojas ar eksportpreču ražošanu savas teritorijas diemžēl turpina izplest. Piemēram, atklāts, ka Kongo upes baseinā nelegāli sākuši darboties divi no trim lielākajiem palmu eļļas ražotājiem. Viena no kompānijām darbojas Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur jau šobrīd dubultojies izcirsto tropu mežu daudzums.
„Ik minūti patērētāju vajadzību apmierināšanai tiek izcirstas piecu futbola laukumu platībai atbilstošas tropu mežu zemes,” vēršot uzmanību uz mežu izciršanas ātrumu un apjomiem un mudinot padomāt par baiso statistiku, norādījis pētījumā iesaistītais Sems Lavsons (Sam Lawson).
