35 gaudojoši un spalvaini fakti par vilkiem15
377
0
1. Lai mazais vilcēns varētu pačurāt, māmiņai ar siltu mēli ir jāglauda vēderiņš.
2. Vikingi valkāja vilku ādas un dzēra to asinis, jo ticēja, ka to gari palīdzēs viņiem kaujās.
3. Senākie vilku zīmējumi alās tika radīti Eiropas dienvidos aptuveni 20000 gadu p.m.ē.
4. Autoimūnā slimība vilkēde burtiski nozīmē ‘’vilku sarkanums’’, jo 18.gadsimta ārsti uzskatīja, ka tā rodas no vilka koduma.
5. Vilkiem ir 2000 miljoni smaržu šūniņu (cilvēkiem ir 5 milj.), tāpēc tie spēj sajust viens otru par vairāk kā pusotra kilometra attālumā.
6. Vilku gaidību periods ir ~65 dienas un mazuļi piedzimst kurli un akli. Parasti tie dzimst no marta līdz maijam.
7. Reiz vilki bija šaušalīgākie kaitnieki, ko cilvēce pieredzējusi. Tie nedzīvoja vien lietusmežos un pilnīgā tuksnesī.
8. Izšķir divas vilku pamatsugas. Canis lupus jeb pelēko vilku un canis rufus, kuru kājas ir garākas, tie ir mazāki augumā un to spalva ir īsāka.
9. Vilka žokļos ir neticams spēks. Tas spiež ar 680kg lielu spēku kvadrātcentimetrā (liela izmēra suns – 340kg). Tiem ir 42 zobi, kas paredzēti kaulu sakošanai un to žoklis atveras plašāk kā suņiem.
10. 17.gadsimtā Ziemeļamerikā pelēko vilku populācija bija tuvu 2 miljoniem. Mūsdienās visā pasaulē kopā to ir vien 150 tūkstoši.
11. Izsalcis vilks spēj apēst pat 20kg gaļas vienā reizē.
12. Lai gan vilku barā ir daudz mātīšu, vairojas tikai dažas. Pārsvarā pārojas tikai alfa mātīte un tēviņš, jo tas nodrošina visspēcīgāko nākamo paaudzi. Pārējās mātītes palīdz auklēt kucēnus.
13. Zemāka ranga tēviņi nepārojas vai to dara ļoti reti tāpēc cieš no stresa, ko mēdz dēvēt par psiholoģisko kastrāciju.
14. 17.gadsimtā Īriju dēvēja par vilku zemi. Augstdzimušie sāka tos medīt sporta pēc un tad nu tagad čuš tur vien ir.
Reklāma
15. Zinātnieki uzskata, ka maldinošs ir vilku iedalījums alfā un omegā, jo alfa ir vecāku tips, savukārt mūsdienu sabiedrībā tam ir citāda nozīme.
16. Biologi vilku bara dzīvesvietu raksturo kā nepastāvīgu, jo tie ceļo un maina apmetnes, balstoties uz to, cik bieži blakus bari iezīmē teritoriju.
17. Šie ir vieni no retajiem dzīvniekiem, kuri izmanto mīmiku, lai sazinātos un izpaustos.
18. Canis dirus bija senais vilks, kas dzīvoja Ziemeļamerikā pirms 2 miljoniem gadu. Tie nebaidījās medīt mamuta izmēra dzīvniekus.
19. Vilks var skriet ar 32km/h lielu ātrumu un pat ar 56km/h lielu ātrumu, kad nepieciešams (pāris minūtes), taču visu dienu var skraidelējot pārvietoties ar 8km/h.
20. Vilki gaudo, lai brīdinātu baram nepiederīgos, atrastu savējos vai sazinātos medību laikā. Vientuļie vilki gaudo, lai pievilinātu mātītes vai vienkārši tāpēc, ka ir vientuļi. Viena vilka gaudojiens ilgst apmēram 5 sekundes, taču laiks var šķist ilgāks, kad to dara viss bars.
21. Kur ir vilki, ir arī kraukļi. Tie uzturas netālu no bara, lai tiktu klāt medījuma pārpalikumiem. Bieži vien tie ar vilkiem vienkārši spēlējas, aizskarot asti un piespiežot vilkiem tos dzenāt.
22. Plīnijs Vecākais, Senās Romas māceklis, uzskatīja, ka, paberzējot vilka zobu pret mazuļa smaganām, var atbrīvoties no zobiņu dīgšanas sāpēm.
23. Biologi ir noskaidrojuši, ka vilki atbild cilvēku gaudojieniem. Starptautiskais vilku centrs Minesotā pat organizē gaudošanas naktis, kurās cilvēki gaudo un cer sagaidīt atbildi.
24. Acteki izmantoja vilka aknas, lai ārstētu melanholiju. Viņi arī mēdza sadurstīt krūtis ar asu vilka kaulu, lai aizkavētu nāvi.
25. Viduslaikos eiropieši izmantoja vilku aknu pulveri, lai atvieglotu dzemdību sāpes un sēja tā labo kāju ap kaklu, lai noņemtu tūkumu. Žāvētu gaļu izmantoja pušumu ārstēšanai.
26. Grieķi ticēja, ka, ēdot vilka nokosta jēra gaļu, ir liela iespēja pārvērsties par vampīru.
27. Vilkaču prāvas 17.gadsimtā noveda pie simtiem nāvju. Vīrieši, sievietes, bērni – vairums tika nogalināti ar fiziskiem vai garīgiem defektiem.
28. 1500.gadā tika nogalināts pēdējais Anglijas savvaļas vilks, 1770.gadā – Īrijas, 1772.gadā – Dānijas, 1927.gadā – Francijas.
29. Sextus Placitus 5.gadsimtā p.m.ē. savā darbā Medicina de quadrupedibus norāda, ka, guļot ar vilka galvu zem spilvena, var izārstēties no bezmiega.
30. Japāņu vārds, kurā sauc vilku, nozīmē ‘’dižais dievs’’.
31. Aptuveni 7000 vilku ādu ik gadu tiek notirgotas, galvenokārt Krievijā, Mongolijā un Ķīnā, lai radītu mēteļus.
32. Indijā joprojām izmanto vienkāršus slazdus. Kad bedrē, kas pārklāta ar zariem un lapām, iekrīt vilks, cilvēki to nomēta ar akmeņiem.
33. Vairumā gadījum vilki paliek kopā ar vienu partneri uz mūžu.
34. 1934.gadā Vācija kļuva par pirmo moderno laiku valsti, kas vilkus iekļāva sarkanajā grāmatā. Frīdrihs Nīče un Osvalds Špenglers uzskatīja, ka dabiskie naidnieki izstaro vairāk vīrišķību un sparu kā nodara ļaunumu, tāpēc šī Vācijas rīcība bija vairāk kā dižošanās, nevis reāla darbība.
35. Kanādā mitinās ~50000 vilku, Aļaskā ~6500, ASV štatos ~3500, Eiropā: Itālijā ~300, Polijā ~700, Krievijā ~70000, Norvēģijā un Zviedrijā ~80.
.
.
Ja interesē tēma par vilkaču leģendām - Par vilkačiem no pirmssākuma
Tev patiks šie raksti
