Ja būs atsaucība, varu uztaisīt vēl vienu daļu.
3 cilvēki, kurus bija grūti nogalināt.22
229
3
Neds Kellijs. Neds Kellijs bija bēdīgi slavens Austrālijas noziedzinieks 19. gs beigās. Viņš bija atbildīgs par divu lielu banku aplaupīšanu un 3 policistu slepkavību. Kā viņu piebeidza:Kad Kellijs uzzināja, ka vilciens pilns ar policistiem ir ceļā, lai arestētu viņu, Kellijs ar savu bandu saņēma ap 70 ķīlnieku Glenrovenas krogā. Policija ielenca krogu un bandīti izdarīja nākamo loģisko soli - viņi ietērpās bruņās, Kellijs izgāja no bāra un sāka šaut uz policiju. Lodes atleca no Kellija bruņām, taču viņa kājas un cirkšņi bija neaizsargāti. Viņu sašāva kājās un viņš nokrita, taču izdzīvoja un tika arestēts. Pēc divām nedēļām tiesa piesprieda viņam nāvessodu. Kad tiesnesis nolasīja lēmumu, Kellijs teica: "Tiksimies tur, kur es došos." Tiesnesis pēc pāris nedēļam tiešām nomira, kas pierāda, ka pāri visam Kellijs tomēr bija tumšais burvis.
Ļevs Trockis. 1917. gadā Trockis bija Ļeņina labā roka, kad komunisti nāca pie varas Krievijā. Viņš radīja un komandēja Sarkano armiju un bija Politbiroja loceklis, kurš pārraudzīja Padomju valdības atzarus un izpildīja visus politiskos lēmumus. Pēc Ļeņina nāves, Trockis tika izmests no Komunistiskās partijas un izraidīts no Krievijas. Tādēļ Trockis mēģināja nokļūt ASV, lai liecinātu Kongresam, ka Staļins ir mērglis. Kad par to uzzināja Staļins, Trocka dienas bija skaitītas. Kā viņu piebeidza: Kad Trockim neļāva ieceļot ASV, viņš apmetās kādā mājā Meksikā. Tur viņam uzbruka Staļina algots slepkava Ramons Merkaders. Kamēr Trockis mājās kaut ko lasīja, Merkaders iecirta viņam galvā ledus cirvi.Trockis ar cirvi galvā piecēlās kājās, uzspļāva Merkaderam un sāka ar viņu cīnīties. Trocka miesassargi dzirdēja kņadu un steidzās apklusināt slepkavu un aizvest Trocki uz slimnīcu. Trockis nomira dienu vēlāk no komplikācijām, kuras sagādāja cirvis galvā.
Reklāma
Grigorijs Rasputins. Viņš bija mistiķis cara Nikolaja II galmā. Cars un viņa sieva Aleksandra ticēja, ka Rasputinam ir spējas izdziedēt viņu slimo dēlu Alekseju, tādēļ viņi Rasputinu turēja savā tuvumā. Rasputina ietekme bija tik spēcīga, ka jebkuram, kurš gribēja satikties ar kādu no karaliskās ģimenes, bija vispirs jālūdz Rasputina atļauja. Īstenībā Rasputins bija dzērājs un izvirtulis, viņš arī prasīja kukuļus par saviem padomiem. Irespējams, ka Rasputina apšaubāmais dzīvesveids samazināja uzticību karaliskajai ģimenei, kas arī noveda pie revolūcijas. 1914. gadā viņu publiski sadūra prostitūta, bet viņš izdzīvoja. Kā viņu piebeidza: Kad Rasputins atveseļojā pēc prostitūtas dūriena, krievu augstdzimušie nolēma pabeigt darbiņu noindējot viņu ar saindētu vīnu un kūku. Rasputins ēda kūku un izdzēra vīnu, taču neizrādīja nekādas pazīmes, ka būtu saindēts. Apjukušie augstdzimušie pēc īsas apspriedes nolēma viņu nošaut. Viens no sazvērniekiem iešāva viņam mugurā, taču Rasputins nevis nokrita, bet izskrēja pa durvīm. Slepkavas iešāva Rasputina mugurā vēl 3 lodes, līdz viņš pakrita, taču viņš tik un tā mēģināja piecelties. Pēc sitiena ar dzelzs stieni, Rasputins beidzot nekustējās. Viņu sasēja, ielika maisā un iemeta upē. Otrā rītā, maiss bija uzpeldējis un tika veikta ekspertīze, kura secināja, ka Rasputins miris no...... noslīkšanas.
Tev patiks šie raksti
tā ir, ar tiem pļēguriem galā tikt ir grūti 
