Man šo var nestāstīt, pats labi atceros. Bet ne viss šeit ir precīzi apskaidrots:
1. Ne tikai slēpās, bet bija Ntās metodes, kā "izkrist" med. apskatē, dēļ kā neņēma armijā. No armijas izvairījās tā iemsla dēļ, ka jaunos šmurguļus aizsūtīja nezin kur dienēt, arī uz īstu karalauku.
2. "Jo padomju iekārta bija tik laba, ka tikai garīgi slims cilvēks varēja iedomāties to kritizēt."
4. Runā, ka mucas apakšā esot dzīvojušies tārpiņi. Es gan padomju kvasu īsti netiku provējis nez kāpēc.
5. Īstie vīri ņēmās ar magnetafona lentēm ne kasetēm.
6. Šito stāstu visiem - 31. decembra vakarā ar tēti stāvējām pāris tūtkstošu garā rindā (pa visu pilsētas laukumu) pēc maizes
7. Pa starpu vēl bija Latvijas rubļi (repšiki) - pārejas nauda. Pāreja uz latiem notika pēc kursa 200:1
8. Šis gan nez vai ir padomju laiku atklājums.
9. Televizors bija milzu dārgums - varēja maksāt pat pusi gada algas. Loģiski, ka to centās saaudzēt maksimāli. Manā ģimenē gan televizoru neapklāja.
10. Drīzāk vajadzējā pieminēt valūtas veikalus, kur padomju ļaudis iepirkās par ārzemju radu atsūtītajiem dolāriem. Tur gan esot varējis dabūt "eksotiskas" preces.
11. Piedalījos, bet nozīmīgākais ir tas, ka šo visu saorganizēja visai ātri un gana precīzi bez mobilajiem, epastiem un interneta.
12. Es drīzāk teiktu ka mīkstais.
13. Šo laikam varēja gandrīz vienmēr dabūt veikalu plauktos.
15. Bija arī pretēja kustība - interfronte ar Rubiku priekšgalā.
16. Tikai ar niansi, ka milicija bija militāra struktūra ne civila.
18. "Valstij" resursi bija vairāk kā gana, tikai tie nenonāca līdz iedzīvotājiem slimas komandekonomikas un militāri rūpnieciskā kompleksa dēļ.
19. Precīzi. Tukša alus pudele maksāja 20 kapeikas, māzā selgas cepumu paciņa ar 12 cepumiem arī maksāja 20 kapeikas. Par tālāko man nav jāstāsta
20. Man vairs nebija.