20. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli7
302
1
Reihskanclers Hitlers
30. janvārī Vācijas presidents Paul fon Hindenburgs (Paul von Hindenburg) (1847-1934) ieceļ Ādolfu Hitleru (Adolf Hitler) (1889-1945) par reihskancleru. Francis fon Pāpens (Franz von Papen) (1847-1934), Hidenburga uzticības persona, kļūst par vicekancleru. Nacionālsociālistiskā partija (NSDAO) un Vācu nacionālā tautas partija (DNVP) veido “nacionālās koncentrācijas” valdību. Vēlākais propagndas ministrs Jozefs Gebelss (Josef Goebbels) (1897-1945) runā par “vēsturisko pavērsienu”. Nacionālsociālisti bija nostājušies pie varas sliekšņa. Tajā pašā vakarā notiek 15 000 unfiormētu Hitlera piekritēju lāpu gājiens. Tikai dažas nedēļas vēlāk likvidē federālo zemju valdības un Reihstāgu.. Pēc neilga laika 28. Februārī likumīgi atļauj vajāt cilvēks, kas domā politiski citādi. Ir sākusies Vacijas kaunpilnā garīgā un politiskā lejupslīde uz terora valsti.
Kristāla nakts Vacija
Jozefs Gebelss (Josef Goebbels) (1897-1945) un Vācijas Nacionālsociālistiskās strādnieku partijas (NSDAP) partijas vadība organize ebreju un viņu iestāžu grautiņu, kas vesture iegājusi kā “kristāla nakts” daudzo stikla rūšu dēļ, kas šajā naktī bija sadauzītas. NSDAP šos izlēcienus attēlo kā spontānu atbildi uz vācu sūtniecības padomnieka nogalināšanu Parīzē, ko esot izdarījis 17 gadus vecais ebrejs Heršels Grīnšpāns (Herschel Grunspan). Šajā naktī nogalināts 91 ebrejs, bet 26 000 cilvēku apcietināti un ieslodzīti koncentrācijas nometnēs, nodedzinātas vai izlaupītas daudzas sinagogas un privātmājas.
Reklāma
Otrā pasaules kara sākums
Plkst. 4.45 pie Dancigas (Gdaņska) līnijukuģis Schleswig-Holstein bez kara pieteikuma atklāj uguni uz Polijas nocietinājumiem. Savā paziņojumā Hitlers (1889-1945) skaidro, ka tā esot atbilde uz poļu karavīru uzbrukumu Gleivicas raidītājam bija inscenējuši caču drošības dienesta vīri. Vel tajā pašā dienā Anglija un Francija izsludina mobilizāciju. Saskaņā ar noslēgto līgumu uzbrukuma gadījumā Polijai tām ir pienākums iejaukties. Paiet vēl divas dienas, iekams Lielbritānija un Francija piesaka karu Vācijai. 17. Septembrī Krievija austrumos pāriet Polijas robežu. Nākamie sīvie pretinieki Staļins (1879-1953) un Hitlers pagaidām vēl ir sabiedrotie. Vispirms no valstu kartes pazūd Polija, un Otrai pasaules karš neapturami sāk savu liktenīgo gaitu.
Osvencimas elle
Pirmajā precīzi datētajā masveida iznīcināšanā (12.5.1942.), kas noteik poļu mazpilsētiņas Osvencimas (Aušvicas) koncentrācijas nometnē, gazes kamerās gāja bijā 1500 ebreju. Tā ir viena no briesmīgākajām koncentrācijas nometnēm, kurā gūštekņu pārciestās mocības un šausmas ir neaprakstāmas. Lai plānveidīgi iznīcinātu nometnes iemītniekus, nometnes vadība darbojas 39 filiāles. Tikai 1945. Gada janvārī sabiedrotie izglābj nedaudzus dzīvus palikušos. Taču nometnes gazes kamerās ir jau nogalināti vairāk nekā miljons ebreju un citu tautību gūstekņu
Elle – ASV nomet atombumbas
Jauna šausmu dimensija paveras 6. Augustā, kad amerikāņu bumbvedējs Japānas pilsēta Hirosimā nomet pasaulē pirmo atombumbu. Taču ar zibenīgo apm. 260 000 civiliedzīvotāju iznīcināšanu ASV vēl nav gana, jo jau pēc trim dienām Nagasaki tiek nomesta otrā atombumba. ASV tas liekas piemērots līdzeklis, lai beidzot piespiestu Japānu kapitulēt. Hirosimā nomestā atombumba bija nesusi ugunsvētru ar ātrumu 1200 km/h. Nagasaki nāves kara maksājusi vēl vismaz 74 000 cilvēku dzīvības, kuri miruši briesmīgā nāvē. Turklāt abās pilsētās paliek 140 000 ievainoto, kas lielākoties mirst no mokpilnas staru slimības, nemaz nerunājot par vēl tālākām sekām līdz pat 20. Gs. beigām.
Tev patiks šie raksti
