Henrihs Himlers bija noziedznieks, taču ne muļķis. Viņš labi pārzināja stratēģiju un zināja, ka valstī kura karo ir darbaspēka deficīts un ne jau mazs. Ar vienu armiju vien karā uzvarēt nav iespējams. Pat zibenskarā ne. Jebkurā gadījuma ir jāražo ekipējums un pārtika armijai un jānodrošina piegādes. To bez darbaspēka izdarīt nevar. Tā viņam pierakstītā nāves mašīna ir ne vairāk kā tikai mīts un lēts propagandas triks. Tie 12 miljoni nogalināto viņam vienkārši tiek pierakstīti. Pēc kara beigām ~ 6 - 7 miljoni ebreju izceļo no Eiropas un tie tika pierakstīti Himleram kā upuri. Tas tika formulēts kā fakts ka Eiropā apmēram 6 miljoni ebreju kaut kur pazuda - tātad tika nogalināti. Taču Fakts, ka ~ 6 miljoni to pašu ebreju pēc kara iesniedz pieteikumus naturalizācijai ASV kā ieceļotāji no Eiropas tiek slēpts. Par to neviens neko negrib dzirdēt. Vācijā nāves nometnes neeksistēja. Nāves nometnes arī ir propagandas triks un arī ir būvēts uz detaļu noklusēšanas principa. Koncentrācijas nometnēs augsta mirstība sākā 1944. gadā, kad sabiedrotie (ASV un Lielbritānija) sabombardēja Vācijas transporta komunikācijas, kā rezultātā piegādes tika nopietni traucētas. Koncentrācijas nometnēm saruka pārtikas, medikamentu u.c. piegādes kā rezultātā šajās nometnēs sākās tīfa epidēmijas un, protams, ārkārtīgi augsta mirstība. Šie mirušie nevar tikt norakstīti uz Himlera kakla, Himlers te neko ietekmēt nevar, taču tas tiek darīts. Taču te vaina ir jāuzņemās sabiedrotajiem. Par pārējiem noslepkavotajiem - daļa vainas ir jāuzņemās PSRS armijai, kura pati Eiropā slepkavoja pa labi un pa kreisi un daļa aptrakušām nacionālajām vienībām, kurām ebreji asociējās ar NKVD, jo NKVD pamatsastāvā vidēji 80% bija ebreji. Šīs nacionālās vienības visvairāk slepkavoja Ukrainā, jo tur cilvēkiem atmiņā vēl bija NKVD uzrīkotais totālais bads 1939. gadā, kad vienas ziemas laikā Ukrainā bada dēļ mira ~ 10 - 12 miljoni cilvēku. Precīzu skaitli neviens nosaukt nevar, jo tautas skaitīšanas nebija. Taču šīs nacionālās vienības nekad nav bijušas Himlera kunga pakļautībā.
Tā nāves nometņu propaganda ir izdevīga dažam labam, lai neskatītos uz tādiem "godājamiem" vīriem kā Mehliss, Ježovs, Kameņevs, autora pieminētais Kaganovičs, Berija un vēl veselu rindu citu, kuri visi ir ebreji. Uz katra no manis nosauktajiem sirdsapziņas ir apmēram tikpat dzīvību, cik uz visiem nacistiem kopā...
Ja cilvēks ir noziedzies kaut ko, tad nav taisnīgi viņam pierakstīt visus pasaules noziegumus, taču Vācijas tā laika valdībai tika pierakstīti un tiek vēl tagad pierakstīti visi pasaules noziegumi.
Ja bļaustamies par Holokaustu, tad ir arī jābrēc par manis nosauktajiem un citiem godājamiem ebrejiem, kuri dienēja NKVD un uz kuru pašu sirdsapziņas ir daudzi noslepkavoti cilvēki.