Labrīt, labdien vai labvakar cienījamie spoki.lv lietotāji! Esmu uzsācis jaunu daļu par 19. gadsmita notikumiem, jo ir bijusi labas atsauksmes par 20. gadsimta notikumiem! Jauku lasīšanu!
19. gadsimta, kuri šokēja pasauli1
Vācu nācijas Svētās Romas impērijas gals
Pēc Napoleona I (Napoleon I) (1769-1821) pamudinājuma Vācu nācijas Svētās Romas impērijas ķeizaram Francim II (Franz II) (1768-1835) jānoliek kronis. Līdz ar to Svētā Romas impērija ir likvidēta. Jau pirms tam dažas tiešā impērijas pakļautībā esošāš kārtas bija apvienojušās Reinas savienībā un izstājušās no valsts. Tā beidzas tūkstošgadu reiha vēsture. Reinas savienības zemes, tāpat kā Virtembergas un Bavārijas karaliste, ir atkarīgas no Napoleona.
Gētes “Fausts”
Vairākus gadu desmitus Johanu Volfgangu fon Gēti (Johann Wolfgang von Goethe) (1749-1832) nodarbina Fausta tēma. Drāmas pirmā daļa iznāk 1808. gadā, bet otra – 1832. gadā. Piemie uzmetumi rodas jau 1772. gadā. Zinātnieks, kurš savu dvēseli pārdod velnam, pateicoties Gētem, kļūst par vineu no slavenākajiem personāžiem pasaules literatūrā. Ar šo tēlu Gēte rāda cilvēka tiekšanos pēc taisnības un zināšanām, pēc mīlestības un slavas. Sarežģītā teksta un daudzo darbojošos personu dēļ “Fausta” 2. daļu uzved reti.
Vaterlo kauja
Napoleons I Bonaparts (Napoleon I Bonaparte) (1769-1821), kas kādreiz licis visai Eiropai aizturēt elpu, pēc savas piespiedu atkāpšanās bija izsūtīts uz Elbas salu. Atgriežoties no trimdas, viņam vēlreiz izdodas pulcināt savus piekritējus. Vispirms Napoleons sagādā nopietnas grūtīas britu armijai. Tad kaujas likteni izšķir Prūsija un franči tiek sakauti. Napoleonam vēlreiz un uz visiem laikiem jāatsakās no troņa. Franču imperatoru izsūta trimdā uz Dienvidatlantijas Sv. Helēnas salu, kur viņš arī mirst.
Bēthovena 9. simfonija
1824. gadā Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven) (1770-1827) pabeidz savu pēdējo – 9. simfoniju, un tajā pašā gadā tā piedzīvo pirmatskaņojumu. Tā kļūst slavena galvenokārt noslēguma kor dēļ no Frīdriha Šillera (Friedrich Schiller) (1759-1805) “Odas priekam”. Bēthovena simfonijas kļūst par izejas punktu romantiskā laikmeta simfonijas tālākai attīstībai. Kompnists, kuram kopš 1818. gada bija nopietnas dzirdes problēmas, savus pēdējos darbus vairs nedzirdēja.