17. gadsimta notikumi, kuri šokēja pasauli0
Šekspīra Hamlets – būt vai nebūt
Šizetu savai lugai dramaturgs un aktieris aizgūst no seniem avotiem: karali nogalina viņa brālis, kurš uzkāpj tronī, apprecot savu brāļasievu. Princis to uzzina no sava mirušā tēva gara. Viljama Šekspīra (William Shakespeare) (1564-1616) Hamlets ir modernā laikmeta svārstīgais varonis, kas taujā pēc dzīves un nāves jēgas. Viņš šaubās, vai drīkst iejaukties cita cilvēka liktenī, neuzņemoties daļu vainas uz sevi; šīs šaubas izskan slvenajā monologā “Būt vai nebūt”. “Hamlets” ir viens no ievērojamākajiem sacerējumiem pasaules literatūrā; tā ietekme ārpus anglosakšu robežām vispirms jūtama Vācijā līdz ar 1762.-1766. g. klajā nākušo Vīlanda tulkojumu un pirmo lugas uzvedumu Vīnē 1773. gadā, kura Hamleta lomu, starp citu, spēlē Mocarta (1756-1791) svainis.
Trīsdesmitgadu karš
Īsā laikā vietējais reliģiskas sadursmes pāraug Eiropas mēroga karā starp protestantiem un katoļiem.. Katoļu pusē ir galvenie Bavārija, Austrija un ķeizara karavadonis Vallenšteins (Wallenstein) (1583-1634). Protestantu pusē līdzās protestantiskajiem valdniekiem karo galvenokārt Zviedrija (no 1630. gada) un katoliskā Francija (no 1635. gada). Svārstīgā kara gaita, jo sevišķi posta vācu zemes. Iedzīvotāju skaits šajā laikā samazinās no 18 miljoniem līdz 11 miljoniem. Tikai 1750. gadā iedzīvotāju skaits sasniedz pirmskara līmeni.
Rišeljē izvairās no dižciltīgo sazvērestības
Kāda aristokrātu grupa ap karalieni māti Mariju de Mediči (de Medici) (1573-1642) vēlas likvidēt pieaugušo kardināla un hercoga Rišeljē (Richelieu) (1585-1642) ietekmi. Taču kardināts kļūst par stāvokļa noteicēju un atvēzējas pirmajam lielajam triecienam pret franču augstāko aristokrātiju, likdams nopostīt tās pilis. Rišeljē aizliedz divkaujas, lai atņemtu arisstokrātijai svarīgu varas monopolu – tiesības izšķirt strīdus savstarpējos karos. Šo pasākumu mērķis ir neierobežoti, absolūti apvienot visu valsts varu karaļa rokās.
Galilejs atsauc savus uzskatus
“Un tomēr viņa (Zeme!) griežas!” Šis daudzkārt citētais itāļu astronoma teiciens uzskatāms par leģendu, tomēs tas izskaidro situāciju, kurā atrodas Galileo Galilejs (Galileo Galilei) (1564-1642), kurš inkvizīcijas tiesas priekšā ir spiests atsaukt Kopernika Saules sistēmas uzbūves koncepciju, pēc kuras Zeme griežas ap Sauli, kas ir planētu sistēmas centrā. Tikai 1992. gadā pāvests Jānis Pāvils II (“1920) notiešajošo spriedumu pret Galileju pasludina par nepamatotu.