12 atklājumi, kas izmainīja vēsturi11

Mūsu senči pratuši cept maizi un brūvēt alu

Izrādās, ka jau 14 400 gadus atpakaļ (tātad 4000 gadus pirms lauksaimniecības uzplaukuma) cilvēki jau bija mēģinājuši atrast ideālo pitas maizes recepti. Kopenhāgenas Universitātes zinātnieku grupa atklāja nelielu ugunskura vietu, kuru radījuši t.s. natufiāņi. Blakus tai atrastas maizei līdzīgu produktu atliekas. Pēc izpētes secināts, ka jau vairākus tūkstošus atpakaļ cilvēki dabā meklējuši graudaugus un bumbuļus, no kuriem gatavojuši miltus un cepuši maizi. Tiek uzskatīts, ka šāda maize bijusi nevis ikdienas ēdiens, bet gan našķis īpašām svētku reizēm. Paralēli visai šai maizes lietai Stenfordas Universitātes zinātnieki secinājuši, ka tie paši natufiāņi jau 13 000 gadu atpakaļ no kviešiem un miežiem pratuši brūvēt alu. Šie abi atklājumi pierāda, ka mūsu senči pratuši cept un brūvēt jau ilgu laiku pirms lauksaimniecības uzplaukuma.

Mūmija ar sudraba masku

Vācu un ēģiptiešu arheologi uzgājuši senu ‘’bēru salonu’’ Ēģiptē. Atrastā ēka tiek uzskatīta par vietu, kurā tika sagatavotas mūmijas. Salonā atrasti vairāki simti ar māla traukiem, kuros iekšā glabātas eļļas uz ziedes, ko tradicionāli ēģiptieši lietoja mumifikācijas procesā. Salona pagalmā sākas 30 metrus garš tunelis, kurš ved uz mūmijām pilnu telpu. Viens no lielākajiem atradumiem šajā noslēpumainajā telpā ir kāds sarkofāgs, kurš piederējis dāmai vārdā Tadihora. Viņas sarkofāgam apkārt atradās desmitiem figūru-sargu, un uz katras no tām bija iegravēts viņas vārds. Uz mūmijas bija uzlikta sudraba maska, kam ir dziļa reliģiska nozīme. Seno ēģiptiešu tekstos rakstīts, ka dievu kauli veidoti no zelta un sudraba. Sudraba maska uz mūmijas nozīmē to, ka mumificētā persona pēc nāves sākusi transformāciju, lai kļūtu par dievu.

Vecākajiem cilvēka pēdu nospiedumiem – 13 000 gadu

Vecākie līdz šim zināmie cilvēka pēdu nospiedumi atrasti Kalverta salā, Kanādā. Šiem pēdu nospiedumiem varētu būt ap 13 000 gadiem, un tie piederējuši 3 personām – vienam bērnam un diviem pieaugušajiem. Pēdu nospiedumi saglabājušies tik ilgi, jo tobrīd māls bijis mitrs, vēlāk sacietējis un pēc tam atstātās rievas aizpildījušās ar smiltīm. Blakus pēdu nospiedumiem atrasts arī koka gabals, kurš tad arī palīdzējis noteikt pēdu vecumu – no 13 000 līdz 13 300 gadiem.

Amerika tikusi apdzīvota jau 20 000 gadu atpakaļ

2018. gadā beidzot tika atbildēts uz jautājumu, kurš amerikāņu arheologus nomocījis jau sen – kuri tad īsti bija cilvēki, kuri paši pirmie apdzīvoja Ameriku? Līdz tam tika uzskatīts un skolās bērniem mācīts, ka pirmie Amerikas iedzīvotāji tika saukti par kloviem, kuri Amerikā ieceļoja no ziemeļiem un Sibīrijas 13 000 gadu atpakaļ. Veicot dziļākus pētījumus, zinātnieki atklājuši, ka cilvēki Ameriku apdzīvojuši vēl pirms tam. Izrakumos Teksasas teritorijā atrasti darbarīki, kuru vecums datēts ar vairāk nekā 13 000 gadiem. Starp rīkiem bijuši dažādi asmeņi, šķēpu uzgaļi un rīki kalšanai, kuru vecums varētu būt no 16 līdz pat 20 tūkstošiem gadu, liekot uzskatīt, ka Amerikas teritorija tikusi apdzīvota krietni vien pirms klovu ierašanās.

Metāla roka no bronzas laikmeta

Šveices arheologi atklājuši līdz šim senāko atrasto cilvēka ķermeņa daļas atveidojumu Eiropā. 2017. gadā dārgumu meklētāji ar metāla detektoru atraduši to blakus bronzas duncim un ribas kaulam. Arheologi atzīst, ka nekad neko tamlīdzīgu nebija redzējuši un sākotnēji šaubījušies par atraduma autentiskumu. Tagad ticis apstiprināts, ka atradums radies bronzas laikmeta vidusposmā. Pēc Šveices zinātnieku teiktā metāla objekti no bronzas laikmeta ir ārkārtīgi reta parādība, zelta objekti – gandrīz neiespējami. Ir tikušas atrastas vairākas kapavietas no bronzas laikmeta, tomēr nevienā no tām nekad nav ticis atrasts nekas tamlīdzīgs, padarot šo atradumu par unikālu visā arheoloģijas vēsturē.

Mēris Eiropā un Āzijā plosījies jau bronzas laikmetā

Visi, kuri apmeklēja vēstures stundas, zina, ka mēris 14. gadsimtā nežēlīgi plosījās Eiropā, nogalinot vairāk nekā 50 miljonus iedzīvotāju, padarot to par vienu no šaušalīgākajām slimībām visā pasaules vēsturē. Nesen zinātnieki atraduši skeletus no 3800. gada pirms mūsu ēras, kuru kaulos atrasta baktērija, kura izraisa mēri. Atklājums liek domāt, ka mēris plosījies jau bronzas laikmetā, būtiski ietekmējot iedzīvotāju skaitu un migrāciju Eiropā un Āzijā. Jau laiku iepriekš tika atklāts, ka ap šo periodu kaut kādu iemeslu dēļ lielākā daļa stepju ganāmpulku pēkšņi nolēmuši migrēt no Austrumeiropas uz Rietumeiropu. Mēra pandēmija visticamāk tad arī bija iemesls šādai straujai lokācijas maiņai.

Alus senatnē ticis brūvēts arī Izraēlā

Turpinot par alu – izrakumos Izraēlā atrastais ļāvis secināt, ka cilvēki alu pratuši gatavot jau pirms 13 000 gadiem, padarot to par senāko alkoholisko dzērienu, ko cilvēki iemācījušies pagatavot. Kādā alā vienā no Izraēlas kādreizējām kapsētām atrastas miežu un kviešu paliekas akmens traukā, liekot domāt, ka tās ir atliekas no alus brūvēšanas. Tiek uzskatīts, ka alus gatavošana bijusi viena no bēru tradīcijām.

Ēģiptiešu mūmijas noslēpumainā sarkanā šķidrumā

Par šo atklājumu, iespējams, būsiet jau dzirdējuši. 2018. gadā Ēģiptē tika atrasts sarkofāgs, kurš bija pilns ar sarkanu šķidrumu. Lai gan šķidrums acīmredzami izskatījās pretīgs, bija liels skaits cilvēku, kuri lūdza atļauju šo šķidrumu iedzert, lai, viņuprāt, iegūtu kādas maģiskas superspējas. Tas viss aizgāja pat tik tālu, ka vietējie izveidoja petīciju un ieguva vairākus tūkstošus parakstu. Sarkofāgā iekšā atradās ne tikai noslēpumainais šķidrums, bet arī viena sieviete (apmēram 20-25 gadus veca) un divi vīrieši ap 30-40 gadus veci. Šis tiek uzskatīts par lielāko jebkad Aleksandrijā atrasto sarkofāgu. Plānais javas slānis, kurš sedza sarkofāgu pirms atvēršanas, liek uzskatīt, ka sarkofāgs nekad iepriekš nav ticis atvērts un noslēpumainais šķidrums ir notekūdeņi, kuri laika gaitā satecējuši iekšā.