Pastāstīšu par dziļo ūdens dzīļu iemītniekiem. Lai labi lasās!
12 Dziļo ūdens dzīļu iemītnieki2
Humpback anglerfish jeb kuprainais jūrasvelns
Kuprainais jūrasvelns dzīvo 2000 metru dziļumā. Tas mīt visos okeānos, tropiskajās joslās. Kuprainā jūrasvelna mātītes ir daudz lielākas par tēviņiem - tēviņi sasniedz tikai 3 cm, bet turpretī mātītes 18 cm garumu. Tas pievilina savus medījumus ar gaismu, tā nāk no antenas kas ir uz jūrasveelna galvas.
Stargazer
Šīs zives hobijs ir aprakt sevi smiltīs, un novērot kā zivis peld pāri viņai, pēctam pēkšņi sakampjot medījumu. Tās garums ir no 18 90 cm. Šī zivs ir arī indīga, un dažas sugas ir ar elektrošoku.
Lielais kalmārs
Lielais kalmārs var izaugt pat līdz 18 metriem, bet biežāk tas izaug līdz 14 metriem. Tēviņi ir īsāki kā mātītes, mātītes ir garākas par apmēram 3 metriem. Kalmāram ir ļoti lielas acis, un tam ir divi gari taustekļi. Daži domā, ka kalmāri ēd pat vaļu mazuļus.
Gulper eel
Gulper eel ir saukts arī par pelican eel dēļ tā mutes, tā atgādina pelikāna muti. Gulper eel ir zutis. Tas dzīvo 3000 metru dziļumā, tādēļ nav daudz nekā zināma par to. Zuša mute ir lielāka par pašu zuti, bieži vien medījumi arī ir lielāki par pašu zuti, bet tas tam netraucē jo tā kuņģis ir staipīgs. Tam ir mazas acis. Zutis peld ūdenī garneļu baros ar atvērtu muti un izmanto savu muti kā vietu kur glabāt visas noķertās garneles. Dzīvo visos okeānos.
Dinochelus
Atklāja tikai 2007. gadā, Filipīnu dziļajos krastos. Tas ir 31 milimetru liels. Par to nav nekas daudz zināms.
Milzu isopodi
Tie ir atrasti 2000 metru dziļumos, to garums ir no 15 cm - 36 cm. Dzīvo aukstos ūdeņos visā pasaulē. Parasti ēd maitas, bet dažreiz arī ķer dzīvu medījumu. Franču zoologs Alphonse Milne - Edwards bija pirmais, kurš aprakstīja milzu isopodus. Tie dzīvojuši uz pasaules jau Pangejas laikos, un var bez ēšanas gadus.
Fangtooth fish
Zive ir atrasta pat 5000 metru dziļumā, bet parasti peldas 200 - 2000 metru dziļumā. Tā ir viena no atklātajām visdziļāk dzīvojošajām zivēm pasaulē. Tā ir maza - var izaugt tikai līdz 18 cm, bet tai ir vislielākie zobi proporcionāli tās ķermenim.
Frilled shark jeb kruzuļainā haizivs
Haizivs parasti dzīvo 50 - 200 metru dziļumā, bet ir redzēta arī 1570 metru dziļumā. Tā var sasniegt 2 metru garumu. Haizivij ir 3 smailes vienā zobā. Tā peld pa ūdeni kā čūska, un ir kā dzīva fosilija.
Goblina haizivs
Dzīvo pat līdz 1300 metru dziļumam ūdenī, un tās garums ir pat 3,5 metri. Haizivs aste ir kā zutim. Haizivij ir ļoti garš deguns, un ar to tā visu sajūt. Ķerot medījumu haizivs tā teikt atdala muti no sava ķermeņa un satver medījumu. Haizivs ir reta, arī saukta par dzīvu fosiliju.
Megamouth shark
Haizivs izaug līdz 5.5 metriem. Haizivs dienas laikā peld 120 - 160 metru dziļumā, bet nakts laikā 12 - 25 metru dziļumā. To atklāja 1976. gadā. Haizivs peld pa ūdeni ar atplestu muti un filtrē no ūdens medūzas un plaktonus, kurus apēd. Sastopama visos okeānos.