100g Vēstures9

Saimnieciskā politika: Vācijas četrgadīgā plāna vadītājs Gērings ieteica Latviju izlaupīt un nežēligi eksplutēt. Zemi, uzņēmumus ko komunisti bija nacionalizējuši pasludināja par Vācijas kara laupījumu – tos pārvaldīja nacistu ierēdņi, vai iznomāja nacistu firmām. Zemniekiem atdeva zemi, bet uzskatīja to par valsts īpašumu. Zemniekiem jāsaimnieko pēc apriņķa komisāra pavēlēm un jāmaksā nodevas. Tika ieviesta Reihsmarka. Lietojama tikai Ostlandē, nav maināma pret valūtu. Vāciešiem algu maksāja vērtīgākā naudā.

Jau pirms vācu iebrukuma aktivizējās nacionālie partizāni, kas cerēja atjaunot Latvijas valsti (kopa 129). Ienākošās vācu armijas viņus atbruņoja. Ar vācu atbalstu veido pašaizsardzības komandatūras – kā palīgpolicija vācu armijai. Pārsvarā viņu darbs bija sargāt un aizsargāt iedzīvotājus no bēgošiem sarkanarmiešiem. Atļāva lietot tikai šautenes un pistoles, 2% no pagasta vai pilsētas daudzuma. Latvijā – ap 7000 cilv. Sarkanbaltsarkans piedurknes apsējs. Vācu Drošības policijas un Drošības dienesta SD spēku komandieris Ostlandē brigādefīrers Valters Štālekers uzskatīja, ka latviešu pašaizsardzības spēki galvenokārt izmantojami ebreju iznīcināšanā. Kategoriski pret kādām nacionālām idejām, izformēja partizānus, aizliedza valkāt formas, atņēma ieročus. Interregnum periods. Vācu amatpersonas uzdod ebreju reģistrācijas sākšanu.