100g Vēstures3

Apgaismība • Apgaismība ir periods, kad eiropieši saprata cik liela nozīme ir zināšanām un izglītībai, tāpēc sekoja straujš zinātnes uzplaukums • Laiks: 17-18.gs • Pārmaiņas: o Zinātniskā metode (hipotēze- fakti-matemātika) o Blēzs Paskāls – pirmā rēķināmā mašīna o Deisms un ateisms (Ateisti netic Dievam, deisti uzskata, ka Dievs pasauli radījis un tad novērsies) o Rakstnieki un mākslinieki apliecināja cilvēka varenību. (Jo vairāk tas izpētīs pasauli, jo varenāks kļūs.) o Visur valdīja greznība un lepnība par cilvēka iespējām – baroks, rokoko, klasicisms

Zinātne: • Nikolajs Koperniks – pamatoja helocentrisko zemes uzbūvi • Tiho Brahe – uzbūvēja liekāko observatoriju un precīzi reģistrēja debess ķermeņu kustību • Brahes skolnieks Johans Keplers izstrādāja likumus spīdekļu kustības aprēķināšanai (sākumā bija kā astrologs, precīzi pareģoja aukstu ziemu un turku uzbrukumu Austrijai – tad kļuva slavens) • Keplera trīs likumi: 1. planētas riņķo nevis pa apli, bet elipsi 2. Spīdekļa kustība Saules tuvumā paātrinās 3. Lielākās planētas riņķo lēnāk, nekā mazās • Izaks Ņūtons • Atklāja likumus, pēc kurām notiek kustības – likuma pamatā ir doma, ka starp visiem ķermeņiem ir pievilkšanās, jeb gravitācija • Trīs likumi: 1. Priekšmeti kustas pa taisnu līniju vai stāv mierā, kāmēr uz tiem neiedarbojas kāds spēks 2. Jo lielāks spēks uz ķermeni iedarbojas, jo lielāku paātrinājumu tas iegūst, bet jo lielāka ķermeņa masa, jo paātrinājums samazinās 3. Priekšmeti viens uz otru iedarbojas ar vienādu, bet pretēji vērstu spēku • Džozefs Prīstlijs – atklāja skābekli • Antuāns Lorāns Lavuazjē – izveidoja pirmo vielu sarakstu. Pierādīja, ka degšana ir vielu savienošanās ar skābekli, nevis uguns gara Flogistona iemiesošanās, kā domāja agrāk • Antonijs van Lēvenhuks – uzbūvēja pirmo mikroskopu (palielināja 270 reizes) • Karls Linnejs – klasificēja dzīvās būtnes (grupa – suga) felis domesticus – mājas kaķis, felis leo – lauva

Apgaismības domātāji: Renē Dekarts: • Svarīgākais zināšanu avots ir prāts „Es domāju, tātad – esmu” • Kausēts vasks, vairs nav vasks – ja zināšanas iegūtu tikai no sajūtām

Benedikts Spinoza • Zināšanas iegūst trīs veidos – no sajūtām, no prāta un intuīcijas • Par brīvdomību izslēdza no ebreju kopienas, nepieņēma darbu universitātē – lai brīvi varētu paust uzskatus

Tomass Tobss • Cilvēki ir savtīgi un patvarīgi. Cilvēki karotu viens pret otru. Tāpēc daļa no savām tiesībām jāatdod valdniekam, no kura visi baidās. Pretī saņem likumus un kārtību – sabiedriskais līgums • Atbalstīja neierobežotu valdnieka varu • „Leviatāns”

Džons Loks • Cilvēkam ir dabiskas tiesības uz dzīvību, brīvību un īpašumu • Cilvēki ir apvienojušies valstī, lai šīs tiesības aizstāvētu • Tauta drīkst gāzt valdnieku, kurš pārkāpj pavalstnieku dabiskās tiesības • „Divi apcerējumi par valdību”

Voltērs • Cīnijās pret cilvēku māņticību un par runas brīvību. „Man riebjas jūsu uzskati, taču es cīnīšos līdz nāvei, lai jums būtu tiesības to izteikt!” • Par valdību aizskarošiem dzejoļiem nonāca cietumā, tāpēc dzīvoja Anglijā • „Kandids” – godīga puiša nepatikšanas nežēlīgajā pasaulē

Šarls Luijs de Monteskjē • Varas dalīšanas princips, lai novērstu valdnieka patvaļu • „Par likuma garu”