Darba zirgs – 50 rbļ – 1100 Ls
Virsnieku (jājamais) zirgs – no 100 rbļ – 2200 Ls
Velosipēds – 85 rbļ – 1870 Ls
Darba zirgs – 50 rbļ – 1100 Ls
Virsnieku (jājamais) zirgs – no 100 rbļ – 2200 Ls
Velosipēds – 85 rbļ – 1870 Ls
Automašīna Ford-T – 2500rbļ - 55000 Ls
Dzīvokļi:
Istaba strādnieku priekšpilsētā, mēnesī, vidēji 5rbļ – 110 Ls
Dzīvoklis strādnieku rajonā - Grīziņkalnā, piemēram, ir saglabājies vēl kaut kas tāds- divas istabas, virtuve, tualete koridorā – no 15 rbļ – 330 Ls
Dzīvoklis centrā ar ērtībām (4 un vairāk istabas, elektrība, telefons, centrālā apkure, vanna, vaterklozets, ūdensvads) sākot ar 100 rbļ – 2200 Ls
Salīdzinoši dzīve citur Eiropā- pirms simts gadiem strādnieki vidēji mēnesī pelnīja:
Krievijas Impērija – 24 rbļ. - 528 Ls
Francija – 40 rbļ (105 franki) – 880 Ls
Vācijā – 57 rbļ (123 markas) – 1254 Ls
Lielbitānija – 61 rbļ (6,5 mārciņas) – 1342 Ls
Gribēju teikt, ka tajā laikā visi bija biezie, tad paskatījos cenas, sāku domāt savādāk
...un tad ienāca Krievi un 60gadus attīstībā apstājāmies un tagad esam peilīdzināmi algu ziņā 3 attīstības valstīm. Paldies Jums krievi. PIDARASI
Bet raksts SUPER galvenais, ka darba zirgs maksā tikpat cik gramafons! Autoram cepuri nost!!!
Interesanti palasīt Izskatās ka ārsti, skolotāji un amatnieki pelnīja samērā pieklājīgi, mūsdienās alga jau tāds pabalsts vien sanāk.
Es ielogojos spokos pirmo reizi pa 6 mēnešiem - tikai tādēļ, lai ieliktu + šim rakstam
Strādnieks izaudzināja 3-4 bērnus, tagad inženieris nevar vienu, sievai ar jāstrādā.. .
Cenas jau augstas, bet ja padomā ka tie nebija Ķīnie;su sūdi, bet kārtīgas mantas, kas arī kalpoja. Tagad jau patiešām labas mantas(ne Ķīnas izcelsmes) maksā tāpat lielu naudu...
Nu jau gan leiputrija :) Savus ciparus droši dali uz 5. Nauda toreiz bija vērtīgāka, taču vienkāršajiem cilvēkiem dzīve bija grūta. Ok, pārtika bija lēta, ražotās preces gan nē. Zeme bija dārga, jo toreiz laukos ar to pelnīja. Jāstrādā bija smagi (fabrikās pat 16h dienā), drošības tehnika darba vietā pat sapņos nerādījās. Ja kādam neveicās un to darbā sakropļoja, mūža otra puse bija skarba. Sociālās garantijas praktiski nekādas. Bija atsevišķi izņēmumi (mūsu Ziemeļblāzmas Dombrovskis, piemēram), kuri saviem strādniekiem nodrošināja bezmaksas pusdienas, ārstēšanu un pat bērnudārzu, tomēr tas bija uz vienas rokas pirkstiem skaitītās vietās. Valsts pensijas bija tikai armijas vadībai, augstākajiem ierēdņiem un skaitītām personām par nopelniem valsts labā. Pārējie vecumdienās dzīvoja par to, ko bija sakrājuši pirms tam vai viņus uzturēja bērni - citādi uz nabagmāju vai ragaviņas. Kopumā mūsdienās vienkāršie mirstīgie, izņemot trešās pasaules valstis, tomēr dzīvo labāk.
Jā, algas bij OK, bet tomēr daži augsti tehnoloģiskie produkti maksāja lielu $. Tāpat kā tagad - šodien iPhone 5 iet par Ls 600, pēc 5 gadiem tas būs jau antikvariāts par Ls 10 gabalā....
Tā bagātības sajūta, tāpt kā drīz kad pāriesim uz eiro, liksies ļoti daudz. Rēķiniet visi uzreiz pelnīs 1,4 reizes vairāk, nu vismaz cipars būs 1,4 reizes lielāks, bet cenas jau ar :D
Atpakalj starpkaru perioda Latvija plauka un zeela , mums bija savas razotnes un pat razojam savas elektro ierices. Kas zin cik attistiti mes butu tagad ja nebutu 2. pasaules karsh.
– pedagogiem nav naudas ne tikai, lai iegādātos jaunas grāmatas un ik pa laikam aizietu uz kādu teātri, bet viņiem pat nav pietiekoši naudas, lai varētu pieklājīgi apģērbties un paēst. Jau 1913. gadā skolotāji atmeta visas cerības, ka viņiem reiz tiks maksātas normālas algas. Tomēr ir vēl daži skolmeistari, kuri joprojām cer, ka viņiem pie algas tiks pielikts kāds rublīts un gatavojas streikam. Par skolotāju noskaņojumu 1913. gada novembra sākumā liecina Saikavas (tagad Madonas novada Praulienas pagastā) skolotāja E. Leimaņa rakstītais „Rīgas Avīzē”:
Reali ja taja laika uzstaisi kadu biznesu jo tani laika vareji nodarboties ar visu ko....