10 neparastākie dzīves veidi21

Sieviete, kura 61 gadu dzīvoja mākslīgās elpināšanas aparātā. Marta Meisone bija neparasts cilvēks: viņa vairāk kā 60 gadus no savas dzīves pavadīja mobilā mākslīgās elpināšanas aparātā. Viņai nācās to darīt, jo bērnībā poliomielīts viņu pilnībā paralizēja. Neskatoties uz šo bezizejas situāciju, Marta dzīvoja pilnvērtīgu dzīvi, beidza vidusskolu un koledžu ar izcilību, organizēja vakariņas un uzrakstīja grāmatu „Dzīve mākslīgās elpošanas ritmā”, kurā aprakstīja savas dzīves priekus un problēmas. Marta piedzima 1937. gada 31. maijā Lutimorā. Viņa tika paralizēta 11 gados, bet pirms tam slimība nogalināja viņas brāli Gastonu. Pēc viņa bērēm Marta saprata, ka viņai ir tādi paši simptomi, bet turēja savas bailes pie sevis, lai neuztrauktu vecākus. Neskatoties uz bailēm, drīz viņa saprata, ka, ja viņa grib dzīvot tālāk, ir nepieciešams mākslīgās elpošanas aparāts. Šāds aparāts palīdz paralizētiem cilvēkiem elpot, pazeminot un paaugstinot gaisa spiedienu milzīgā dzelzs mucā. Šajā „akvārijā” Meisone nodzīvoja gandrīz visu savu dzīvi. Martas vecākiem ārsti pateica, lai tie mēģina meitas dzīvi padarīt pēc iespējas laimīgāku, jo ilgāk par gadu viņa nenodzīvos, bet Marta pārdzīvoja viņus abus, pateicoties savai ziņkārībai un vēlmei dzīvot.

Vīrietis, kurš pēdējos 26 gadus pavadījis apceļojot pasauli ar milzīgu krustu uz pleca, lai runātu ar cilvēkiem par Jēzu. 60 gadīgais Lindsejs Hamons pēdējos 26 gadus ir pavadījis velkot milzīgu krustu sev uz pleca. Viņš ceļo pa pasauli un stāsta par Jēzu visiem, kuri ir gatavi klausīties. Viņš burtiskā veidā ir nesis ticību uz saviem pleciem 19 valstīs, tajā skaitā Jaunzēlandē, Rumānijā, Indijā un Šrilankā. Sava ceļojuma laikā viņš redzēja daudz neparasta, bet ne reizi vien sastapās ar neiecietību. Neskatoties uz to, ka Bangladešā uz viņu šāva, bet Romā izdzina no Svētā Pētera laukuma, apstāties viņš negrasās. Hamons uzlika sev krustu plecā 1987. gadā un kopš tā laika reti to noņem. Krusts ir taisīts no ciedru koka, tā augstums – vairāk kā 3,5 m, bet platums – 1,8 m. Pie krusta gala ir pielikts ritenis, lai to būtu vieglāk nest, un vīrietis to nes 12 stundas dienā, reizēm pat nezinot, kur nakšņos. Divu bērnu tēvs un sociālais darbinieks saņem ziedojumus no veciem cilvēkiem, kuri viņam palīdz turpināt savu misiju. Viņš ir spiests bieži atgriezties savā dzimtajā pilsētā, lai pastrādātu un samaksātu ģimenes rēķinus.

Vesela sieviete, kura dzīvo kā cilvēks ar paralizētām kājām un sapņo kļūt par invalīdi. Lielākajai daļai cilvēku visa mūža pavadīšana invalīda krēslā ir „dzīvā elle”, bet ne Hlojai Dženkinsai Vaitai – 57 gadus vecajai ķīmiķei no Soltleiksitijas. Viņai ir ļoti neparasta vēlēšanās – kāju paralīze. Hloja dzīvo kā invalīde – pārvietojas ar invalīda ratiņiem un nēsā garus fiksatorus, kas neļauj locīt kājas ceļos. Bet kad nākas pārvietoties vai pārvarēt kāpnes, tad vienkārši pieceļas, noņem fiksatorus un iet kā normāls cilvēks. Kā jau lielākajai daļai invalīdu, arī viņai patīk aktīva atpūta, tiesa – ekstremāla. Viņa veic 12 h garas pastaigas mežos un kāpj kalnu virsotnēs, protams, kā parasts cilvēks. Hloja Dženkinsa ir fiziski vesela, bet 2008. gadā ārsti viņai diagnosticēja nopietnus psihiskus traucējumus, kas liek viņai domāt, ka viņa būtu daudz laimīgāka, ja viņai būtu amputēts vai paralizēts viens vai vairāki locekļi. Lai nepieļautu, lai Hloja savaino savu muguru un līdz ar to izsauc paralīzi, ārsti viņai „izrakstīja” izvalīda ratiņus un fiksatorus. Lielāko daļu laika viņa pavada kā cilvēks, kurš ir paralizēts, bet atzīstas, ka grib, lai tā būtu patiesība. Hloja stāsta, ka saņem dusmu pilnas vēstules no cilvēkiem, kuri ir paralizēti, bet viņi nevar pilnībā saprast viņas stāvokli. Invalīdu ratiņu izmantošana viņu glābj no nodarīšanas sev pāri.

Cilvēks, kurš dievina dzīvot kopā ar tarakāniem. Atšķirībā no daudziem cilvēkiem, Kails Kandilians, students no Dubornas, ne tikai nebaidās no tarakāniem, bet dzīvo kopā ar desmitiem tūkstošu šādu kukaiņu. Pēc viņa aprēķiniem, mājā dzīvo 200 tūkstoši tarakānu. 20 gadīgais vīrietis vāc un audzē tarakānus sava prieka pēc. Acīmredzot, šī aizraušanās palīdz viņam samaksāt par mācībām universitātē. Viņam ir tarakāni visu gaumēm: no mazākiem (cents par duci) līdz milzīgiem (200$ par vienu), kuri dzīvo līdz 15 gadiem. Kailam ir daudz klientu, kuru vidū ir cilvēki ar mājdzīvniekiem, kuri ēd tarakānus, kā arī universitātes, kas pērk tarakānus pētījumiem. Kails mīl savus tarakānus, bet priekš viņa vecākiem šie kukaiņi ir kļuvuši par nopietnu problēmu. Jaunā cilvēka istaba ir piepildīta ar kastītēm, kurās dzīvo tarakānu kolonijas. Viņš ar šādu „biznesu” nodarbojas jau 8 gadus un joprojām mīl savu hobiju.

Sieviete, kura ar savu vīru un mīļāko dzīvo zem viena jumta. Kad divu bērnu māte Marija Bicka aizgāja no vīra pie cita vīrieša, viņa nesaprata, cik ļoti viņai viņš pietrūks. Tajā pašā laikā viņa nevarēja iedomāties dzīvi bez sava jaunā mīļākā – Pītera Grumana. Tāpēc tad, kad starp abiem izveidojās draudzība, Marija izdomāja ģeniālu risinājumu, un Pīters pārvācās dzīvot pie viņas ģimenes. Tagad 33 gadīgā Marija, 37 gadus vecais Pols, 36 gadīgais Pīters, 16 gadīgā Lora un 12 gadīgā Emija dzīvo kā viena liela laimīga ģimene. Marija apgalvo, ka viņi nekad neguļ kopā trijatā. Marija uztur seksuālus kontaktus ar abiem vīriešiem. Viņa arī apgalvo, ka šādai dzīvei ir daudzas priekšrocības – bērnus uztur 3 pieaugušie, kuri ir spējīgi palīdzēt ar mājasdarbiem vai iedot kabatas naudu. Arī finansiāli tas ir izdevīgi – visi rēķini dalās trīs vienādās daļās.

Ģimene, kura dzīvo 1986. gadā. Ja jums kādreiz vajadzēs uzzināt, kurš 1960. gadā bija ASV premjerministrs un esat gatavi pagaidīt 10 minūtes, tad jums jāvēršas pie Blēra Makmilana – viņš paņems ļoti vecu enciklopēdiju un atradīs atbildi. Jums interesē, kāpēc 26 gadīgais 2 bērnu tēvs vienkārši nevar paskatīties internetā? Viņa un viņa 27 gadīgā draudzene Morgana dzīvo kā 1986. gadā. Viņi tā dzīvo, lai viņu bērni – 5 gadīgais Trejs un 2 gadīgais Lentons – neskatītos iPhone vai iPad, bet pagalmā dzenātu bumbu. Tāpēc viņu mājā nav nekādas tehnikas, kura parādījās pēc 1986. gada. Viņiem nav datoru, kafijas automāta, smartphone, interneta, un bērnus viņi audzina tā kā vecāki audzināja viņus pašus. Rēķinus viņi nemaksā onlainā, bet personīgi apmeklējot banku. Vēl viņi pērk fotoaparātu filmiņu par 20$ un fotogrāfē savus dēlus ar veco fotoaparātu, lai gan smartphone sanāktu lētāk. Nesen viņi ceļoja pa ASV un izmantoja papīra kartes. Bērnus viņi izklaidēja ar dažādiem nostātiem un grāmatām ar uzlīmēm un centās nepieļaut, lai bērni ieraudzītu portatīvos teleekrānus citās automašīnās. Vienīgais izņēmums viņu dzīvesveidā ir jaunā mašīna 2010KIA, tikai bez GPS.

Sieviete, kurai ir 700 kaķu. Linija Latencio bērnībā vienmēr gribēja kaķīti, bet mamma neļāva mājās turēt dzīvniekus. Tāpēc tagad viņa dzīvo viena ar simtiem kaķu savā plašajā 12 akru īpašumā. Linija sāka glābt kaķus uzreiz pēc šķiršanās 1981. gadā un kopš tā laika ir devusi pajumti gandrīz 19 000 kaķu dzimtas pārstāvjiem. Tajā pašā laikā viņa uzstāj, ka nav traka, un viņas misija ir izglābtajiem kaķiem atrast patstāvīgas mājas un apturēt to nekontrolēto vairošanos, veicot kaķu kastrāciju un sterilizāciju. Tagad viņas aprūpē dzīvo gandrīz 700 kaķu, kā arī 15 suņu. Linija dzīvo no ziedojumiem un dotācijām.

Sieviete dzīvo ar desmitiem Melno atraitņu. Cilvēki parasti baidās no zirnekļiem, bet viena sieviete, Džeina Paiha, izmisīgi cenšas savākt indīgos zirnekļus un apgalvo, ka grib, lai tāds zirneklis viņu sakostu – tā viņa pierādīs, ka tie nav bīstami. Šobrīd viņa rūpējas par trīs pieaugušām Melnajām atraitnēm un 10 bērniņiem (zirnekļu). Zirneklīšu māti Džeina nosauca par Spēku. Viņa apgalvo, ka Spēks ir mīlīgs dzīvnieks. Nesenā panika, ko izraisīja viņas dzīvesveids, kā arī skolas aizvēršana dēļ bailēm no šiem zirnekļiem, ļoti sadusmo 26 gadīgo sievieti. Pēc viņas domām, ja kāds blakus skolai atrastu sirseņu pūzni, neviens neiedomātos slēgt skolu.