3.VIETA:Mikelandželo „Dusošais Amors” Renesanses laikā mākslas darbu viltošana bija izdevīga nodarbe, Līdz ar klasikas literatūras un mākslas atdzimšanu senās Romas un Grieķijas mākslas darbi kļuva par iekārotām vērtībām. Daudzi šī laikmeta rakstnieki un mākslinieki radīja tekstus un skulptūras senatnes stilā un tos ienesīgi pārdeva kā īstus antīkos meistardarbus. 1496. gadā Mikelandželo bija 21 gadu vecus topošs mākslinieks. Viņs nolēma izmēģināt, vai spējīgs uz tādiem pašiem sasniegumiem ka mākslas darbu viltotāji. Ar kaltu un āmuru radījis dusošā Amora skulptūru, viņš to ieraka skābā augsnē, lai skulptūra izskatītos kā vairākus gadsimtus veca. Vēlāk viņš to pārdeva kardinālam kā antīku mākslas darbu. Viltojumu drīz atmaskoja, taču vienlaikus tas visiem apliecināja jaunā mākslinieka talantu. Nākamajā gadā baznīca piedāvāja viņam izpildīt nozīmīgu pasūtījumu Sv. Pētera katedrālei – tā bija slavenā „Pieta”, kas attēlo slaveno Mariju ar mirušo Kristu uz ceļiem. Turpretim „Dusošais Amors” ir gājis zudumā. Bildē redzams "Pieta"
10 lielākie viltojumi pasaules vēsturē!!!13
2.VIETA:Konstantīna dāvinājums Franku karalis Pipins (nav no gredzenu pavēlnieka!!!) 756. Gadā nodeva Romu katoļu baznīcas īpašumā. Tomēr, lai nākotnē nodrošinātos pret iespējamajām prasībām, pāvests gribēja baznīcas pretenzijas uz šo pilsētu dokumentēt. Un tad notika brīnums: tajā pašā gadā pāvesta arhīvā tika atrasts 400 gadus vecs Romas imperatora Konstantīna Lielā dāvinājums. Tajā teikts, ka 330. Gadā pēc KR. imperators nodevis pāvestam varu pār Romu un Romas impērijas rietumu daļām kā pateicību par to, ka pāvests Silvestrs dziedinājis ķeizara spitālību. Tātad karalis Pipins tagad vienkārši atdod to, kas bijis baznīcas likumīgais īpašums. Par spīti protestiem Konstantīna dāvanu atzina par spēkā esošu, un turpmākajos gadsimtos katoļu baznīca čakli būvēja savu valsti. Romas vidū izauga pārvaldes ēkas, klosteru un baznīcas. Pāvesti savu varu un neizmērojamo bagātību sakopoja vienuviet. Tomēr Konstantīna dāvinājums izraisīja diskusijas. Renesanses laikā, kad vairakkārt tika apšaubīti agrāk negrozāmi baznīcas uzskati, itāliešu humānists Lorenco Valla izpētīja dāvinājumu un secināja, ka tajā atrodami anahronismi. Piemēram kā Konstantīns varēja pieminēt Romas baznīcas, kas 330. gadā vēl nemaz nebija uzceltas? Pirms 17. gadsimtā tika pierādīts, ka dāvinājums ir viltots, pāvesti Roma jau bija uzbūvējuši Sv. Pētera katedrāli. Daudzus gadus baznīca turpināja uzstāt, ka dāvinājums ir īsts, taču pēdīgi bija spiesta atzīt, ka ķeizara dāsnumam nav nekāda pamatojuma. Dāvinājumu visticamāk ir sacerējuši radoši ierēdņi, kas ap 756. gadu kalpoja pāvesta dienestā. Turklāt Konstantīns acīmredzot nekad nav slimojis ar spitālību. Bildē: Romas imperators Konstantīns Lielais