Radās interese par Rīgā esošajām muižām, līdz ar to izdomāju, ka, lai savu interesi apmierinātu, jāuztaisa raksts šeit. Mūsdienu Rīgas teritorijā bijušas ļoti daudz muižas, bet maz no tām saglabājušās līdz mūsdienām. Šeit pastāstīšu par 10 izcilākajām Rīgas muižām, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Šis nav mans pirmais raksts, tāpēc vērtējiet kritiski un tādā garā. Ja pašam būs interese vai būs pieprasījums, uzrakstīšu vēl kaut ko.
10 izcilākās Rīgas muižas4
43
0
Sužu muižas pils. Atrodas Ķīšezera Ziemeļu krastā. Iespējams, ka celta 19.gs. neorenesances stilā, bet pirmā informācija nāk no 1923. gada, kad to nopirka septītās dienas adventisti un ierīkoja šeit Baltijas Ūnijas skolu, kur visu Baltijas valstu studenti apguva teoloģiju. Vasarās pils izmantota kūrorta vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara pils cilvēkiem nepieejama, jo atrodas armijas teritorijā. arī šodien pils atrodas armijas teritorijā un sabiedrībai grūti pieejama. Pils ir avārijas stāvoklī.
Strazdumuiža. Atrodas Juglā. Celta 1770. gadā baroka, neoklasicisma stilā. Sākumā bija privāta dzimtmuiža ar divām zemnieku saimniecībām, kas pildīja klaušas muižas labā, maksāja nodevas un tamlīdzīgi. Pašai muižai vēsture ir vēl senāka - 16.gs. ar dažādiem nomniekiem, saimniekiem un tādā garā. Šodien no muižas saglabājusies Srazdumuižas jaunā ēka, dzīvojamā māja, kā arī 1805. gadā celtā dārznieka māja. Šodien ēkas ir diezgan labā stāvoklī.
Reklāma
Zēlustes muiža. 19.gs sākumā celta klasicisma, ampīra stilā. Atrodas Juglā. Saglabājušās kopā trīs ēkas no muižas ansambļa, bet visievērojamākā ir dzīvojamā māja, kas attēlā. Muižai nav bijusi sevišķi kruta vēsture, jo īsu laiku pēc tās uzbūvēšanas tajā ierīkota ziepju fabrika, vēlāk cietes un pūdera fabrika. No 2006. gada ēka ir privātīpašumā, un tās saimnieks ir ieguldījis ne mazums pūļu un līdzeklu, lai to savestu kārtībā. Šobrīd Zēlustes muižas dzīvojamā ēka ir viena no sakoptākajām un elegantākajām muižiņām Rīgā.
Kleistu muiža. 18.gadsimta otrajā pusē no koka celta būve, kas šeit celta iepriekšējā - Ziemeļu kara laikā bojā gājušā kungu nama vietā. Stils - baroks, rokoko, klasicisms, atrašanās vieta - Kleisti. Savā laikā bijusi liela dzimtmuiža ar attīstītu lopkopību, putnkopību, augļkopību un puķu audzēšanu, pēc savas struktūras tā bija salīdzināma ar Latvijas lauku muižu centriem. Līdz 1921. gadam muižai mainās īpašnieki. No 1921. līdz 1930. gadam muižas ēkā atrodas piena pārstrādes bāze. Pēc 1930. gada muiža paliek tukša. Pēc otrā pasaules kara muižas ēka piešķirta mikrobioloģijas institūtam, kas tajā ierīkojis dzīvokļus. Stāvoklis nav labs, jo muiža ir daļēji autentiska.
Nordeķu muiža. Viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm Rīgā. Celta pēc 1760.gada Mūsdienās ēka tiek rūpīgi rekonstruēta. Muiža pirmo reizi minēta 1576. gadā. Agrāk 19.gs. muižas kompleksā bijušas pat 17 ēkas, to skaitā divi krogi, dzīvojamās ēkas. Līdz 1940. gadam muiža pieder Reimu ģimenei, bet pēc tam tur bijuši dzīvokļi. Padomju okupācijas laikā gandrīz visas muižas kompleksa ēkas nojauktas, atstājot tikai divas muižas kompleksa ēkas. 1997.gadā muižu no pilsētas sāka nomāt Artūrs Ozoliņš, kurš uzsāka rūpīgu ēku kompleksa atjaunošanu. Iecerēts, ka Nordeķu muiža kalpos kā sabiedrībai pieejams objekts, kurā norisināsies arī kultūras pasākumi.
Reklāma
Volfšmita muižiņa. Atrodas LU Botāniskā dārza teritorijā. Attēlā redzams Vīlipa ielas korpuss, bet no muižas kompleksa līdz mūsdienām saglabājušās vēl divas ēkas. Muižiņa uzskatāma par Zasu muižas centra sastāvdaļu, ko 18.gs uzcēla latviešu uzņēmējs Jānis Šteinhauers, kurš arī kurš šeit 1745.-1750.gadā ierīkoja muižiņas. 20.gadsimta sākumā tagadējā Botāniskā dārza teritorija piederēja rūpniekam, Nīderlandes karalistes konsulam A.Volfšmitam. 20.gadsimta sākumā muižiņā darbojās E.fon Rotastes privātā nervu dziednīca un 1920jos gados - K.Erdmaņa dārzniecība. 1926.gadā šeit sāka veidot botānisko dārzu, kas izmantoja arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un Stricka celtās oranžērijas. Visas trīs ēkas celtas klasicisma stilā. Dzirciema un Vīlipa ielu korpusi ir sliktā stāvoklī (autentiski), trešā ēka, kā tiek uzskatīts, ir pārveidota.
Švarcmuiža. Atrodas Bezdelīgas un Daugavgrīvas ielu krustojumā. Attēlā redzamā ēka celta ap 1850.gadu, bet pašas muižas vēsture ir senāka - jau no 17.gs., kad 17.gadsimtā Sāmsalas zemes tiesas tiesnesis, vēlākais Rīgas virskonsistorijas prezidents Heinrihs Hāgens (Hagen) šeit uzcēla nelielu muižiņu. No Hāgenu uzvārda arī radies Āgenskalna nosaukums. Vēlāk muiža pārgājusi Švarcu īpašumā ar noteikumu, ka muižai tiek saglabāts Hāgenu vārds. 1786.gadā muiža un tās teritorija iekļauta Rīgas pilsētas teritorijā. 1812.gadā Āgenskalna koka apbūvi, tuvojoties Napoleona armijai, nodedzināja. Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas pilsēta savā īpašumā pārņēma arī Švarcmuižas neatsavināmo daļu. 1930jos gados ēkā darbojās pilsētas 7.vācu pamatskolas pirmo klašu nodaļa. Pēc 2.pasaules kara līdz 1970jiem gadiem ēku izmantoja PSRS okupācijas armija. Pēc armijas aiziešanas ēka kādu laiku bija pamesta, līdz 1997.gadā to sāka izmantot Latvijas Valsts arhīvs. 1997.gadā veikta fasādes restaurācija, iekštelpu rekonstrukcija un tagad to izmanto Centrālā mikrofilmēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija. Attēlā redzamais nams būvēts neorenesanses stilā, savā veidā atdarinot Romas villas arhitektūru. Viena no retajām Rīgas muižām, ar kuru saistās spoku stāsti, kurus var izlasīt šeit: http://ej.uz/of8m
Hartmaņa muižiņa. Celta ap 1876.gadu, kad muižas gruntsgabals piederējis mežzinim Johanam Blumbergam (tajā laikā lielā daļā mūsdienu Āgenskalna bija mežs. Vecākās ēkas celtas baroka/klasicisma stilā, jaunākās (Hartmaņa muižiņas jaunā dzīvojamā ēka) - klasicisma stilā. Laika gaitā muižiņai vairākkārt mainījušies īpašnieki. Savu nosaukumu tā ieguvusi 19.gs beigās, kad tās īpašnieces Johannas Ģertrūdes Fengeres meita apprecas ar tirgotāju un Lielās Ģildes vecāko Vilhelmu Hartmani. 1939. gadā pēc muižas īpašnieku repatriēšanās uz Vāciju, to savā īpašumā pārņem Latvijas kredītbanka. 1960.gadā nams restaurēts. 1994.gadā uzsākta jauna restaurācija. Vienīgā no šajā rakstā apskatītajām muižām, kura ir brīvi pieejama apmeklētājiem - vajag tikai aiziet uz tajā esošo veikalu.
Reklāma
Bloka muižiņa. Celta 1843. gadā klasicisma stilā. Atrodas Torņakalnā, Vienības gatvē 27. Ēkai ir individuāls projekts, kas neseko paraugfasāžu noteiktajam kanonam (19.gs bija pieņemts tāds kā kanons ēku celtniecībā, pēc kura ir celta, piemēram, Volfšmita muižiņa). Šajā laikā līdzās tika uzcelta vēl viena dzīvojamā ēka, izveidots dārzs. 1857.gadā muižiņu savā īpašumā ieguva armijas kapteinis Eduards Bloks, kura vārdā vēlāk sāka dēvēt pašu muižiņu. 1894.gadā ēkā tika ierīkota aptieka, kas šeit atradās līdz 1937.gadam. Bloka muižiņa ir pirmais pēc Otrā pasaules kara restaurētais kultūras piemineklis Rīgā - restaurācija pēc J.Līcīša projekta tika veikta 1952.-1954.gadā, muižiņā iekārtoja LPSR Zinātniskās restaurācijas darbnīcu administratīvās telpas. Restaurācijas darbi notika arī 1963.gadā pēc G.Jansona projekta, pielāgojot ēku bibliotēkas vajadzībām. Ēka ilgstoši ir pamesta, to bija paredzēts atjaunot "Capitolia Group" investīciju projekta "Textiliana" ietvaros, taču projekts finansiālu iemeslu dēļ 2008.gadā tika pārtraukts. Muižas stāvoklis vērtējams kā slikt, autentisks. Vienīgā Rīgas muižiņa ar galerijas (periptera) stila kolonādi, izmantotas joniskās kolonnas, kas liktas pa pāriem.
Bišumuižas pils. Viena no izcilākajām Rīgas muižiņām, kas celta 1820jos gados klasicisma stilā,to īpaši vērtīgu padara līdzās esošais skaistais ainavu parks. Muižas vēsture sākas jau 18.gs, un kā ievērojamāko no tās iemītniekiem var minēt vācu komponistu Johanu Georgu Mītelu, kas bijis J.S.Baha pēdējais skolnieks un pēdējais cilvēks, kas bijis kopā ar Bahu, virtuozs pianists, ērģelnieks. Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašniekiem kļuva bagāto tirgotāju Brandenburgu dzimta. Viņu laikā arī tiek uzceltas jaunās muižas ēkas, arī attēlā redzamā. Šajā laikā muižā saimniekoja viena no Rīgas visbagātākajām ģimenēm. Pēc Brandeburgu dzimtas muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki. Pēc Pirmā pasaules kara ēka uz laiku ir neapdzīvota. 20.gadsimta sākumā te uzcēla sērkociņu fabriku "Vulkāns". 1928.gadā muiža tika iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, bet 1950jos gados muižā saimniekoja rūpnīca "Rīgas stikls" - te bija rūpnīcas administratīvās telpas, līdzās esošajās palīgēkās - noliktavas. Šodien, lai gan tā neizskatās, ēka tiek apsaimniekota. No muižas kompleksa, neskaitot pili, saglabājusies dārznieka māja, staļļi, parks un skaista aleja.
Tev patiks šie raksti
