Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au (latīņu: aurum) un atomskaitli 79. Tas ir viens no pārejas metāliem, kas periodiskajā tabulā atrodas 11. grupā un 6. periodā. Zelts ir viens no dārgmetāliem un nedaudzajiem krāsainajiem metāliem.
Zelts ir ķīmiskais elements ar simbolu Au (latīņu: aurum) un atomskaitli 79. Tas ir viens no pārejas metāliem, kas periodiskajā tabulā atrodas 11. grupā un 6. periodā. Zelts ir viens no dārgmetāliem un nedaudzajiem krāsainajiem metāliem.
Zelts - ķīmiski inerta viela, tādēļ tas nekad nerūsē un neizsauc ādas alerģiskās reakcijas.
Inki dēvēja zeltu par "Saules Asarām ". Skaitījās, ka šis metāls ir dāvana cilvēkiem no Saules Dieva.
Zelta lode ar diametru 46 mm sver 1 kg.
Ja litru pudeli piepildīt ar zelta smilīm, tad tā svērs aptuveni 16 kg.
Zelts ir ļoti lokans metāls. No ta var izgatavot pat diegus. No viena zelta unces (28,35 grami) var izstiept 80 km diegu.
Ja visu pasaules zeltu sadalīt starp viesiem iedzīvotājiem, katrs dabūs apmēram 20.gr zelta.
ХХ gadsimta sākumā medicīniski pētījumi pierādīja, ka zelts ir efektīvs līdzeklis artrīta ārstēšanā.
Neskatoties uz to, ka zelts ir metāls, tas ir ēdams. Dažas Indijas ciltis ticēja, ka zelta lietošana uzturā dāvā levitācijas spēju.
Viena no pašiem lielākajiem zelta tīrradņiem svars ir 72 kg un izmēri - 31×63,5 сm. Tas tika atrasts 1869.gada 5.februārī. Tīrradnim piesavināja vārdu "Sveicināts, svešinieks". Interesanti, ka zelta "akmens" atradās piecu centimetru dziļumā no virszemes.
Zelta tīrību nosaka karātos.
pasaulē ir daudz dažādu unču, bet zeltu mēra vēsturiski pēc Trojas unces 1oz=31.1034768g
Gudras Indijas ciltis(8.) ... Zinot zelta cenu un ta daudzumu pasaule,viegli aprekinat ,ka tikai,,zelta lietoshana uztura,, atri vien novedis lidz levitacijai ,busi tik viegls,ka vejsh aizputis pa gaisu...
Vispār jau tikai dzelzi un tā sakausējumus uzskata par melnajiem metāliem, pārējos iedala krāsainajos, sārmzemju un radioaktīvajos . Tā ka apgalvojot ka zelts ir viens no nedaudzajiem krāsainajiem metāliem nav īsti pareizs.