10 fakti par sauli7

Saule pārvērš matēriju enerģijā Saules diametrs ir 1,4 miljoni kilometru. Tās centrā jeb kodolā ir neiedomājami augsts spiediens un temperatūra - 340 miljoni atmosfēru un 16 miljoni grādu pēc Celsija. Šādā vidē notiek kodolreakcijas un ūdeņradis tiek pārvērsts hēlijā. Vistīrākais E=mc2. Kad H pārvēršas par He, daļa no masas (m) pārvēršas enerģijā (E). c, kā jau jūs nopratāt, ir gaismas ātrums. Niecīga matērijas piciņa pārvēršas par iespaidīgu enerģijas daudzumu. Saule izstaro 4x1026 džoulus sekundē. Tas nozīmē, ka vienā sekundē tā pārvērš enerģijā 5 miljonus tonnu savas masas. 700 miljoni tonnu ūdeņraža vienā sekundē tiek pārvērsti 695 miljonos tonnu hēlija. Katru dienu... Vai Saule drīz būs iztērēta? Parēķiniet, ka 5 miljoni tonnu ir 0,00000000000000000025% no Saules masas. Kādiem dažiem miljardiem gadu vēl pietiks. Uz Zemes esošajā kodolarsenālā varētu būt aptuveni 20 000 atombumbu. Vai tas ir daudz salīdzinājumā ar Sauli, ja pieņemam, ka vienas bumbas jauda ir viena megatonna? Tāds nieks vien ir, jo katru sekundi Saule izdala enerģiju, kas ir 5 000 000 reižu lielāka nekā viss kodolarsenāls kopā. Katru sekundi aptuveni 150 miljonu kilometru attālumā.

Jūs to neredzētu ar neapbruņotu aci, ja aizbrauktu 60 gaismas gadu attālumā 6 zvaigžņlielums ir maksimums, ko tumšās debesīs var ieraudzīt vidējais zemietis. Pilnmēness ir -13, Venēra vidēji -4, spožā Vega - 0, bet Polārzvaigzne ~2. Jo tālāk atrodas objekts, jo tas paliek vājāks. Saule kļūs par 6. lieluma zvaigzni, kad jūs atradīsieties 60 gaismas gadu attālumā. Tikai 600 triljoni kilometru, kas ir tepat kaimiņos, salīdzinājumā ar Piena Ceļa galaktikas grandiozajiem izmēriem (100 000 gaismas gadu jeb viens kvintiljons kilometru - 1 000 000 000 000 000 000). Lielākā daļa zvaigžņu, kuras jūs redzat ar neapbruņotu aci, atrodas ne tālāk par 100 gaismas gadiem. Tikai dažas visspožākās atrodas tālāk.

Saule nav dzeltena Saule izstaro plašā spektrā, sākot no sarkanā līdz violetajam. Protams, dažos viļņu garumos tā izstaro spēcīgāk nekā citos. Visizteiktākais ir zili zaļais (~480 nanometru viļņu garums). Pateicoties smadzenēm (cilvēka, ne Saules), krāsas tiek kombinētas un mēs Sauli neredzam zaļu. Patiesībā Saule ir balta. Kā to var noteikt? Apskatiet, kādā krāsā ir sniegs, kad Saule to apgaismo. Balts (dzeltenie plankumi parkos nav rādītājs). Ja Saule būtu dzeltena, sniegs, mākoņi, baltais krekls arī būtu dzelteni.

Saule ir atrisinājusi daudz problēmu fizikā ... un radījusi citas Hanss Bēte ir zvaigžņu kodolfizikas idejas autors. Jau 1950. gados šis process bija aprakstīts ļoti detalizēti. Tika secināts, ka Saulei jāizstaro neitrīno daļiņas. Pirmie neitrīno tika noķerti 1960. gados. 1/3 no paredzētā daudzuma. Pazudušie neitrīno bija liela problēma. Viens no mistiskākajiem tā laika astronomijas noslēpumiem. Pēc laika šķita, ka problēma atrisinājās. Vainīga bija izmantojamā tehnika, kas spēja noķert tikai viena veida neitrīno daļiņas, lai gan patiesībā to bija trīs. Kad tika uzcelta Kanādas Sadbarijas neitrīno observatorija, šī ideja apstiprinājās un paredzētais daudzums sakrita ar faktisko. Lai arī šobrīd par Sauli ir zināms daudz vairāk nekā 50tajos un 60tajos, tā vēl joprojām glabā daudzus noslēpumus, tai skaitā tos, kas saistīti ar šīm izvairīgajām neitrīno daļiņām.

Saule var iznīcināt mākslīgos pavadoņus un radīt tumsu uz Zemes Visā visumā Saule ir mierīga zvaigzne, bet tā mēdz reizēm niķoties. Saules magnētiskais cikls mainās 22 gadu laikā. Sākumā tas ir ļoti vājš, aptuveni 5 gadu laikā tas sasniedz maksimumu un tad atkal norimst līdz nullei. Seko aktivitātes pacēlums, bet nu jau ar apgrieztu polaritāti. Ziemeļi kļūst par dienvidiem (uz Saules). Ja esat pieraduši pie 11 gadiem, tad varat to uzskatīt par dubultu 11 gadu ciklu. Saules magnētiskais lauks ir ārkārtīgi sarežģīts pat miera periodos. Aktivitātes pacēlumā tas ir ļoti spēcīgs. Veidojas milzīgas "nospriegotas atsperes" virsmas tuvumā, kurās glabājas ārkārtīgi daudz enerģijas. Kad līnijas vairs netur, tad rodas uzliesmojums, kad Zemi sasniedz spēcīgi gamma stari, vai koronārā masas izsviede, kad pār Zemi nolīst spēcīgi lādētu daļiņu lietus. Abos gadījumos pavadoņi nejūtas laimīgi. Ja vētra ir pietiekami spēcīga, satelīti var uzcepties. Arī uz Zemes Saule var paveikt savus tumšos darbus, pārslogojot elektrolīnijas. Nemaz nav tālu jāmeklē - 1989. gada milzīgie postījumi Kanādā ir Saules roku darbs. Kad gaidāms nākamais uzliesmojums? To zina tikai Saule...

Saules aktivitātes maksimums nav vienlaicīgs ar magnētiskā lauka maksimumu Liekas, ka vajadzētu būt tā, ka šie abi notikumi ir saistīti, bet patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Saules magnētiskais lauks sasniedz maksimumu divreiz. Pirmajam pīķim seko aptuveni gadu ilgs kritums, tad aptuveni gadu ilga augšupeja, kurai seko kritums līdz minimumam. Ja līkni zīmējāt līdzi uz papīra, tad tā atgādina divkuprainu kamieli. Saules uzliesmojumu un koronārās masas izsviedes maksimums ir saistīts ar otro pīķi. Pēdējais šāds pīķis bija 2003. gadā, kura laikā tika novēroti vairāki ārkārtīgi spēcīgi uzliesmojumi. Nākamais pīķis gaidāms aptuveni 2012. gadā. Nu lūk, padomājāt, ka maijiem bija taisnība. Bet patiesībā īstais pīķis, kurā gaidāma vislielākā Saules aktivitāte un visfantastiskākie uzliesmojumi, būs tikai 2013. vai 2014. gadā. Nāksies jums pārcelt pasaules galu. Vai gaidāmais maksimums būs tikpat iespaidīgs? Saule ir noslēpumaina un māca mums pacietību. Nekas cits jau neatliek, kā vien gaidīt.

Karstāks, karstāks, arvien karstāks Saule dedzina ūdeņradi, pārvēršot to hēlijā. Tai nav pietiekami liela masa, lai pārvērstu hēliju par oglekli. Hēlija pelni krājas kodolā, arvien ciešāk un ciešāk saspiežoties. Tā ir karsta un blīva gāze. Jo vairāk hēlija, jo karstāks kļūst kodols. Karstums no kodola izlaužas līdz virsmai. Laika gaitā arī virsma kļūs arvien karstāka. Un spožāka... Šobrīd Saule ir aptuveni par 40% spožāka nekā pirms 4,5 miljardiem gadu. Ja Zemes vidējā temperatūra palielināsies par aptuveni 10 grādiem pēc Celsija, tad tiks iedarbināts neatgriezenisks siltumnīcas gāzu efekts. Zemi arvien vairāk sildīs Saule. Šis brīdis varētu iestāties aptuveni pēc 1,1 miljarda gadu. Ledus būs izkusis, un Antarktīda būs jauka vieta, kur pavadīt atvaļinājumu. Pēc aptuveni 3,5 miljardiem gadu kopš mūsdienām Saule būs vēl par 40% spožāka un tik karsta, ka okeāni uz Zemes iztvaikos.

Saulei atlikuši vien 6,3 miljardi gadu, ko dzīvot Šobrīd daļa zinātnieku uzskata, ka Saule ir 4,55 miljardus gadu veca. Tā ir stabila zvaigzne. Pēc 6,3 miljardiem gadu viss mainīsies. Kādu dienu Saules kodolā vairs nebūs ūdeņraža. Būs tikai arvien vairāk un vairāk hēlija, kas kļūs karstāks un blīvāks. Kodols būs tik uzkarsis, ka kodolreakcijas noritēs plānā slānī ap pašu blīvo kodolu. Saule kļūs arvien karstāka un ārējās daļas izpletīsies. 700 miljonu gadu laikā Saule uzpūtīsies, aptuveni 2,3 reizes pārsniedzot pašreizējos apmērus. Vienā brīdī hēlijs būs tik ļoti saspiests, ka tas deģenerēsies. Kļūs vēl karstāk un Saule uzblīdīs vēl vairāk. Tās diametrs būs 160 miljoni kilometru (patinam uz augšu un pārlasām, cik liels diametrs ir šobrīd). Fantastiski milzīga zvaigzne! Tā kā virsma būs milzīga, tā patiesībā būs aukstāka. Sarkana, bet milzīga zvaigzne. Tālāk viss tikai sarežģās. Saraušanās un izplešanās fāzes, ārējo slāņu izsviede kosmosā, atstājot tikai spožu un ļoti blīvu kodolu, kurā vairs nenotiek kodolreakcijas. Vispirms spoži balts punduris, kas miljardiem gadu laikā atdzisīs un pārvērtīsies par melno punduri - neredzamu un mirušu zvaigzni. Kas notiks ar Zemi? Vai nu tā tiks aprīta pirmajā "uzpūšanās" fāzē vai ne, dzīve uz tās nebūs vairs iespējama. Izcepta un Saules vēja bombardēta, tā būs kā karsta lavas bumba. Ja zemieši nespēs pārvietot Zemi, tad nāksies vien pārvietoties pašiem. Protams, ja nebūsim paspējuši iznīdēt savu sugu jau krietni vien ātrāk.