Manuprāt, lielākā daļa cilvēku zina, kādas sekas spēj atstāt kodolieroči. Šajā rakstā, es mēģināju apvienot 10 faktus, kuri jums nav zināmi. Vismaz es tā ceru
Patīkamu lasīšanu!
Manuprāt, lielākā daļa cilvēku zina, kādas sekas spēj atstāt kodolieroči. Šajā rakstā, es mēģināju apvienot 10 faktus, kuri jums nav zināmi. Vismaz es tā ceru
Patīkamu lasīšanu!
Litlle Boy (Mazais zēns)
Šī bumba, 1945. gada 6. augustā (Otrā pasaules kara beigās), iznīcināja Hirosimu, pilēstu, kura atrodas Japanā.
140 mārciņas no bumbas svara sastāda urāns, tomēr patiesība ir daudz šausminošāka. Pirms bumba uzsprāga, gandrīz viss urāna saturs jau bija izgājis. Tomēr brīdī, kad buma uzsprāga, tajā vēl bija palicis pavisam niecīgs urāna saturs, kas ir vieglāks, nekā viena dolāra banknote. Neskatoties uz to, tas joprojām spēja atņemt vairāk kā 80'000 dzīvību.
Iedomājieties, cik daudz cilvēku ietu bojā, ja bumba būtu veidota tā, lai spradziena brīdī, visas 140 mārciņas urāna, vēl atrastos bumbā
Mūsdienās, kodolieroči spēj paveikt daudz efektīvākas un postošākas lietas.
Atombumbu daudzums
Tiek uzskatīts, ka uz doto brīdi, pasaulē ir no 15'000 līdz 21'000 atombumbu. Lielākā daļa no tām ir daudz spēcīgākas par atombumbām, kas tika nomestas uz Japānas. Patiesībā uz pasaules ir pietiekoši daudz atombumbu, lai varētu iznīcināt visu cilvēku rasi vairākas reizes
Pazudušās atombumbas
Atombumbas, kuras, sliktas drošības dēļ, ir nonākušas nepareizajās rokās, tiek uzskatītas par ''Pazudušajām atombumbām''
Šī problēma visvairāk ir novērota Krievijā, dēļ algotiem zinātniekiem, kontrabandas un korupcijas. Ir pat pierādijumi, kas ļauj minēt, ka tur ir ievērojams melnais tirgus, kas saistīts ar kodolieroču materiāliem.
Starptautiskā Atomenerģijas Aģentūra ir ziņojusi par vairāk kā 100 kontrabandas atgadījumiem, kuros ir iestaistīti kodolieroči, kopš Padomju Savienības sabrukšanas. Vairumā no šiem atgadījumiem ir bijuši iesaistīti teroristi.
Drēbju nospiedumi
Radiācija no bumbām, kuras tika uzmestas uz Hirosimas un Nagasaki, ietekmēja dažus no izdzīvojušajiem savādāk, nekā citus. Drēbes, kuras viņiem bija mugurā, dēļ materiāla, dizaina un krāsas, atstāja iedeguma nospiedumus uz mūžu.
Gaismas šovs
1962. gada vasarā, ASV valdība aizsūtija ūdeņraža bumbu kosmosā, aptuveni 250 jūdzes virs Klusā okeāna un uzspridzināja to.
Sprādziens radīja neticamu, bet tajā pašā laikā biedējošu, gaismas šovu, kas lika cilvēkiem brīnīties un baidīties vienlaicīgi. Šī bumba bija simtreiz spēcīgāka, kā ''Litlle Boy'' - atombumba, kura tika nomesta uz Hirosimas.
Briesmu gadījums
ASV un Krievijai, kopā, ir tūkstošiem atombumbu, kuras ir gatavas palaišanai ''Briesmu gadījumā''. Tas nozīmē, ka attiecīgajai personai, atliek vien nospiest vienu pogu, lai tās tiktu palaistas.
Ēnu atmiņas
Tiklīdz uzsprāga bumbas Japānā, tām sekojošais uzliesmojums bija tik spožš, ka tas atstāja ēnas, kas tiek uzskatītas par pēdējiem momentiem no ēnu īpašniekiem.
Internetā ir iespēja paskatīties vairākas bildes ar šīm ēnām, kuras var redzēt Hirosimā
Kodolziema
Lai gan pagaidām tā ir tikai teorija, ņemot vērā, ka mums nav bijis iemesla tādu piedzīvot (Un cerams arī nebūs). Zinātnieki uzskata, ka kodolkarš novestu pie tik liela daudzuma kvēpu, ka tie bloķētu sauli uz vairākām dekādēm. Tāpat temperatūra pazeminātos tik ļoti, ka mirtu augi, dzīvnieki un pēc tam arī cilvēki.
Kļūdas mēdz gadīties...
Pēdējo dekāžu laikā, ir bijuši vairāki gadījumi, kad gandrīz sācies kodolkarš. Patiesībā, vairākas viltus trauksmes ir mūs pievedušas tuvāk kodolkatastrofām, nekā mums gribētos. 2010. gada 23. oktobrī, kodolbumbu palaišanas centrs Vaiomingā, zaudēja kontaktu ar 50 raķetēm, kuru galviņās bija kodolieroču sastāvdaļas uz 45 minūtēm. Biedējošu šo faktu padara tas, ka hakeri šajā laikā varēja pieslēgties sistēmai un palaist raķetes. Par laimi tas nenotika, bet nekad nevajag novērtēt par zemu mūsdienu tehnoloģiju iespējas...
1958. gada februāri, B-47 bumbvedējs sadūrās ar citu gaisa spēku lidaparātu virs Džordžijas štata. Sadursmē, bumbvedēja krava, 7000 mārciņu smaga kodolbumba, tika izmesta no lidaparāta. Pilots to darīja tādēļ, ka lidmašīnai avarējot tā uzsprāgtu. Tā nokrita kaut kur ūdenī. Kara flote to meklēja divus mēnešus, bet bez panākumiem. Vēl šodien tā nav atrasta. Atliek vien cerēt, ka tā joprojām ir ūdeņa dzīlēs, nevis kādas ļaunprātīgas organizācijas rokās...
Atomieročos izmanto Urāna izotopu Urānu-235, kura kritiskā masa ir 45 kg, t.i. pie šādas masa sākas kodolu dalīšanās ķēdes reakcija un notiek atomsprādziens. Ja no atombumbas Little boy pirms sprādziena bija izgājis viss urāns un palika tikai kaut kāda šķipsniņa, kura vieglāka par dolāra banknoti, tad nekāds atomsprādziens vienkārši fiziski nav iespējams.
Muļķības. Atombumbas NEVAR iznīcināt Zemi, turklāt, arī kodolziema NAV iespējama. Pirms kopēji no kaut kādiem lētiem avotiem, vajag papētīt visu informāciju. Tas jau sen pierādīts, ka tas viss ir feiks, lai sabiedrību vērstu uz atbruņošanās atbalstu. Pat šeit spokos, ir pāris rakstu par to. Piemēram, mans ----> http://spoki.tvnet.lv/tribine/Mits-par-Krievijas-armijas-varenibu/795856
Nop, Urāns var saglabāties radioaktīvs pat vairākus tūkstošus gadu.
https://geoinfo.nmt.edu/resources/uranium/images/decaychain.jpg
Kur izgāja viss urāns pirms sprādziena? Kodolsprādziens balstās uz slaveno Einšteina vienādojumu E=mc2 Sabrūkot U235 kodolam veidojas vieglāki atomi, brīvie neironi, kuri ierosina apkārt esošo U235 kodolu sabrukšanu un enerģija. Little boy saturēja 64 kg bagātināta urāna 235, kuram sadaloties enerģijā pārvērtās 0,6 g matērijas, bet pirms sprādziena nekas nekur neizgāja.
sekli fakti:
1. te autors, šķiet, vispār nesaprot, ko stāsta. pēc kodolsprādziena VIENMĒR gandrīz viss kodolreakcijai paradzētais materiāls tiks izlietots, pretējā gadījumā nemaz nesāktos ķēdes reakcija. kāpēc tā - var palasīt šeit http://spoki.tvnet.lv/izgudrojumi/Atomieroci-NEVAR-iznicinat-planetu/723994
2. Ar skaitu ir daudz par maz, lai ko iznīcinātu. kodolieroči ir jāspēj nogādāt mērķi, kas ir ne mazāk vienkārši. Skaits arī nav pareizs, tāds bija uz Aukstā kara beigām.
3. Ja teroristiem būtu kaut 1 atombumba, tā jau būtu likta lietā. Tāpat vien nekas nepazūd, nebūsim nu naivi.
4. Un kas tur savāds? Arī siltumstarojumu dažādi materiāli vada atšķirīgi. Radiācija ir pārāk plašs jēdziens šajā kontekstā.
5. Un?
6. Vislielākās muļķības kādas vien dzirdētas! Tas notiek aptuveni šādi https://www.youtube.com/watch?v=YchEuqYjMi8
8. Jā, tā ir tikai teorija... Tāpat ir teorija par kodolvasaru.
9. Hakeri var nesapņot pieslēgties kodolieroču palaišanas sistēmām, skat. ptu 6.
10. Atombumbu vari spārdīt, dedzināt un spridināt, cik gribi - tas neizraisīs kodolsprādzienu. Tikai ļoti sarežģīts mehānisms pašā bumbā iesāks atombumbas ķēdes reakciju.