Ziemassvētku garā izlēmu uzrakstīt par šo notikumu , kurš notika pirms 103 gadiem, jo tas parāda, ka pat sīvākie ienaidnieki spēj sanākt kopā šajā maģiskajā dienā.
Ziemassvētku garā izlēmu uzrakstīt par šo notikumu , kurš notika pirms 103 gadiem, jo tas parāda, ka pat sīvākie ienaidnieki spēj sanākt kopā šajā maģiskajā dienā.
Ziemassvētku vakarā, daudzi vācu un britu karavīri dziedāja ziemassvētku dziesmas viens otram pāri tranšejām un dažās vietās antantes( arī pazīstami , kā sabiedrotie) karavīri varēja dzirdēt, kā pūšaminstrumentu grupas pievienojās vāciešiem viņu svinībās.
Kad saule ausa ziemassvētku rīta, daži vācu karēvji izlīda no savām tranšejām un tuvojās Antantes tranšejai caur karalauku, saucot: “Priecīgus ziemassvētkus” savu ienaidnieku dzimtajās mēlēs. Vispirms, Antantes karavīri baidijās , ka tas varētu būt slazds, bet redzot, ka vācieši bija neapbruņoti viņi izkāpa no savām tranšejām un saspieda rokas ar saviem ienaidniekiem. Karavīri viens ar otru apmainija dāvanas, kas saturēja cigaretes un plūmju pudiņu, kā arī dziedāja ziemassvētku dziesmas.
Bija pat dokumentēts gadijums, kurā karavīri no pretējām pusēm ziemassvētku dienā uzspēlēja draudzīgu futbola spēli.
Bet neaizmirsīsim par faktu, ka šis tāpat bija kara laiks, jo daži šo īso pamieru izmantoja kā iespēju, lai no karalauka savāktu savus kritušos biedrus, kurus savādāk nespētu savākt , dēļ ienaidnieku šāvieniem.
Ziemassvētku pamiers nāca tikai 5 mēnešus pēc 1. pasaules kara sākuma, nākotnē tas netika atkārtots, tā dēl, ka visus karavīru meiģinājumus turpmākajos gados apstādināja augstāk stāvošie un viņu draudi.
Pirmā pasaules kara laikā, rietumu frontes karēvji negaidija, ka svinēs ziemassvētkus karalaukā, bet pat pasaules karš nespēja iznīcināt ziemassvētku garu.
Priecīgus ziemassvētkus!
Par šo notikumu francūži 2005. gadā izlaiduši filmu Joyeux Noel. Manuprāt tiešām laba.