Tavas gaiši zilās acis
Mani redz, bet nesaprot.
Es tevi mīlu,
Tevis dēļ ciešu,
Bet nedomā, ka es tev pakaļ skriešu!
How i wish you and i are the buttons of keyboard because the button "U" and "I" are always together side by side.
Es Tev sūtu trīs bučiņas:
1.būs paklausīga - lidos, kur teikšu (uz vaidziņa);
2.protams kaut ko sajauks, bet trāpīs kaut kur blakus;
3.ir baigā palaidne un tā būs jānoķer Tev pašam.
Iemīlēties - tas ir liels prieks!
Tas ir neticams spēks!
Bet ir viens maziņš nieks,
Iemīloties zūd prāta spēks!
Aizej kaut kur tālu prom
Un aiz stūra satiec to,
Satiec to, kas tevi mīl,
Lai jums abiem veiksme tur ,
Tur, kur tikai gulta ir!
Kā alkstu un tiecos pēc tā mirkļa,
Kad katru dienu pirms gulētiešanas
Spēšu tevi noskūpstīt,
Aizmiegot viens otra apskāvienos.
Tikai viens skatiens Tavs,
Spēj manu sirdi sasildīt!
Tikai viens pieskāriens,
Un es nespēju sevi savaldīt!
Tikai viens Tavs skūpsts...
Spēj dāvāt mīlu man!
Tikai mūsu abu mūžs,
Tik sirsnīgi skan!
Es gribu tevi...
Mīlēt!
Jo bez tevis, es nekas.
Jo tu man patīc,
Un zini tu to pats.
Ja tu man teiktu...
Vārdus tos brīnišķos,
Es no laimes, aizmirstos!
Bet es vienalga,
Tos teikšu pirmā TEV
ES MĪLU TEVI!!!
Cik grūti ir mīlēt kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav,
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Sūtu tev erotisku,
Asins stindzinošu,
Lūpu dedzinošu,
Jaukāku kā paradīze,
Karstāku kā elle,
Saldāku kā medus,
Stiprāku kā koks,
Mīļāku kā suns,
Lielu, mīkstu, jauku skūpstu... Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
Tas tev labi patiksies,
Sēdēt klēpi bučoties, Tur jau nav ko kaunēties,
Atceries, ka dari to, paņem līdzi staipīgo.
Kā lietus lāses pret zemi,
Es vienmēr atduros pret tevi.
Manas skumjas ir tavas asaras,
Kuras nekad nav raudātas.
Kaut atrastu es tādu vietu,
Kur domas nebūtu nevienas..
Es mīlu tevi ļoti, ļoti.
Bet vai mūžīgi?
Es tevi nespētu aizmirst,
Bet vai tā tiešām ir? Viss nav tik mūžīgs
Kā tu domā,
Viss ir nežēlīgs,
Stingrs un bargs.
Roze, kas nekad nenovīst. Ir cilvēki, kas slēpjas vienmēr
Aiz nicīgo melu sienām.
Ir cilvēki, kas meklē rītu,
Kaut vakars vēl tikai priekšā.
Ir vārdi, kas izteic visu,
Ko cilvēks var mīlēt un nīst.
Manā dārzā aug roze, kas domāta Tev,
Roze, kura nekad nenovīst. Es stāvu lielceļa malā
Un skatos, kā mašīnas skrien.
Kamdēļ tāda steiga?
Vai tad laika nepietiek arvien?
Nāk tumsa lēni un spīdēt sāk
Zvaigznes, kas augstu gaisā.
Pienāk noklīdis kaķēns man klāt
Un bēdīgs tas manī raugās.
Tad saprotu, ka neesmu es viens,
Kas meklē mājas un kādu,
Kas viņu pamanītu un teiktu tam:
'Beidzot es Tevi atradu!
Tādu vienkāršu, mīļu un vārgu.' Nāc pie manis, nenosalsi -
Es Tevi paslēpšu kad līst..
Manā dārzā ir roze, kas domāta Tev,
Roze, kura nekad nenovīst.
Un kamēr visi vārdi klusē,
Tikmēr acis var labāk redzēt!
Cik ļoti mēs viens otru mīlam,
Un mīlēsim ilgi, ilgi!
As negalu tave myleti,
Ir negalu tave nemylet,
As negalu tav prosale proeit,
Ir negalu tave sutikti,
As begu no taves salin,
Ir vel tave ieskav. Es nevaru tevi mīlēt,
Un nespēju nemīlēt,
Es nevaru tev garām paiet un satikt tevi,
Es bēgu no tevis un atkal meklēju.
Balsī kliegt nedrīkst,
Noklusēt grūti...
ES TEVI MĪLU!!!
Jūti???
Dziesma par mīlu - sākums un beigas.
Degoša lāpa, kas pusnaktī liek
Sirdīm glabāt sapni par sauli.
Mīla - šīs pasaules pēdējais prieks.
Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
Kad tumšā naktī un zaļā zālē
Mēness kā kumeļš ganās,
Ieskaties ezeru miklajās acīs,
Jo tās ir manas.
Mīli mani.
