Pirms lasāt manu īso spriedelējumu tikai nepārprotiet! Nekādā ziņā es neatbalstu teroru un teroristus! Viennozīmīgi, terorisms ir neprāts.
Vai pastāv robežas demokrātijai un brīvībai?126
579
8
Tagad pie lietas. Droši vien jau esat lietas kursā par pāris dienu atpakaļ notikušo Parīzē, kad bruņoti teroristi uzbruka žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijai un nogalināja 12 tās darbinieku. Šī sāga vēl jo projām nav beigusies un daži no teroristiem vēl jo projām nav notverti! Turpinās ķīlnieku sagūstīšana un notiek uzbrukumi tiesībsargājošo orgānu parstāvjiem dažādās Parīzes priekšpilsētās un nu jau arī ārpus pilsētas.
Visa Francijā un vairākās pasaule valstīs nosoda šo teroristu rīcību, un ļaudis iziet ielās lai pieminetu bojā gājušos. Notiek arī protesta akcijas, kuras dažviet parvēršas garutiņos, kuru rezultātā uzbrukumie tiek pakļautas mosejas u.t.t.
Es to visu labi saprotu, tikai nevaru saprast vienu! Visu šo notikumu kontekstā parādās saukļi par demokrātijas un brīvības aizstāvēšanu. Man sakarā ar to rodas jautājums, kas tad īsti ir demokrātija un brīvība?!! Es saprotu, ka demokrātija ir tad, kad es piedalos vēlēšanās balsojot par saeimu (parlamentu), pašvaldības domes sastāvu, kā rezultātā mana un citu balsis tiek godīgi saskaitītas. Demokrātija ir arī tad, kad zem tautas spiediena ir spiesti atkāpties korumpēti ierēdņi. Brīvība?! Brīvība ir tad kad es varu brīvi pārvietoties pa pasauli un justies droši. Šādus piemerus varētu minēt vēl un vēl. Bet man ir arī jautājusms, vai pastāv arī kādas robežas šīs demokrātijas ietvaros un vai pastāv kāda robeža, kur beidzas brīvība?
Kapēc es tā jautāju? Pavisam vienkārši! Tikko kā izvērsās jau pieminetie notikumi ziņkāres pēc paskatījos ko tad īsti publicēja šis žurnāls „„Charlie Hebdo””. Ko es tur atradu? Godīgi sakot biju nedauzd pārsteigts! Lielā daļa karikatūru žurnālā ,patiešām, maigi sakot ir provokatīvas. Tajās dominē dažādas perversijas un tās manuprāt spēj aizskart ļaužu, vai pat veselu ļaužu grupu jūtas. Vismaz ceturdaļa no karikatūrām saistīta ar dažādām anālām perversijām, kas mudina domāt, ka šo karikatūru autoriem pašim varetu būt kautkādas psihiskas, jeb labākā gadījumā seksuālas problēmas!
Te man rodas nākamais jautājums! Vai šīs perversās bildītes, kuras apgāna pārsvarā ticīgo ļaužu vērtības, ir demokrātijas vērības? Vai tā ir brīvība, kad kads apmetā ar izkārnījumiem citus un par to smejas? Galu galā, vai šādai rīcībai ir kādas robežas vai nē? Neviļus ienāk šaušalīga doma galvā: čaļi aizrāvās un pārkāpa brīvības robežas par ko saņēma sodu. Jā, pārāk nežēlīgu sodu, bet pirms tam saņēma arī brīdinājumus! Domāju, ka lielākajai daļai arī no jums nepatiktu, ja kāds sāktu ņirgāties par jūsu jūtām, par jūsu svētajiem, nemaz nerunājot par tuviem cilvēkiem.
Sakarā ar šo vēlos jautāt jums, ko jūs par to domājat?
