Cciv, spocēni! 
Mūsdienu Rīgas dzīves ritmā savu vietu ir stabili iekarojušas restorānu nedēļas. Akcents tiek likts uz latviskumu. Un arī iepazīšanos ar dažādu garšu saspēli. Pasākums nav īpaši lēts, bet tas ir izaicinājums.
Šoruden aizdevāmies uz prestižu restorānu, jo zināmā mērā uzrunāja piedāvājums.
Sagaidīja mūs viesmīlis ar perfektu angļu valodu. Jau sākām šaubīties, vai esam Latvijā. Pēčāk mūs apkalpoja cits viesmīlis, kurš runāja latviski.
Iesākumā atnesa trīs veidu pašceptu maizīti un sviestiņu.
Restorānu nedēļas ēdienkartē tika piedāvāti 3 ēdieni. Dzērieni bija jāpasūta atsevišķi.
Iesākumā viesmīlis atnesa šefpavāra sveicienu-parsteigumu. Tas bija svaigais siers ar ceptām gailenēm un rupmaizes čipsīti. Izmērs - rūķīšu (ezīšu).
eZZiiC valša tempā uzmeistaroja sviestmaizītes. Sīkā nevainīgi pajautāja, vai tas ir atbildes sveiciens sefpavāram 
Pēc tam atnesa milzonīgus šķīvjus, kuros pa vidu ievietoja miniatūru dekorāciju. Viesmīlis nomierināja, ka tas nebūt nav viss.
Un no krūzes pievienoja ķirbja zupīti. bija gardi.
Tad sekoja otrs šefpavāra sveiciens-parsteigums. Tas bija brūkleņu šerbets ar rupjmaizes drupačām. Izmērs rūķīšu (ezīšu).
Kulminācijā tika pasniegta brieža gaļa (trīs miniatūri gabaliņi) ar burkānu biezeni (izsmērētu pa milzonīgo šķīvi), sarkanvīna mērci (neliels slapjums), bekonu (drupačas), marinētu sarkano sīpolu (2 miniatūri gabaliņi) un grūbu biezputru (rūķīšiem).
Tam sekoja banāls saldais - putukrējums ar rupmaizi melnajā balzāmā un ar fruktiem pa virsu (ceru, ka izmērs nav jāatreferē).
Bet ok, izsmējāmies un jautri pavadījām laiku.
