Cciv, spocēni! 
Mūsdienu Rīgas dzīves ritmā savu vietu ir stabili iekarojušas restorānu nedēļas. Akcents tiek likts uz latviskumu. Un arī iepazīšanos ar dažādu garšu saspēli. Pasākums nav īpaši lēts, bet tas ir izaicinājums.
Šoruden aizdevāmies uz prestižu restorānu, jo zināmā mērā uzrunāja piedāvājums.
Sagaidīja mūs viesmīlis ar perfektu angļu valodu. Jau sākām šaubīties, vai esam Latvijā. Pēčāk mūs apkalpoja cits viesmīlis, kurš runāja latviski.
Iesākumā atnesa trīs veidu pašceptu maizīti un sviestiņu.
Restorānu nedēļas ēdienkartē tika piedāvāti 3 ēdieni. Dzērieni bija jāpasūta atsevišķi.
Iesākumā viesmīlis atnesa šefpavāra sveicienu-parsteigumu. Tas bija svaigais siers ar ceptām gailenēm un rupmaizes čipsīti. Izmērs - rūķīšu (ezīšu).
eZZiiC valša tempā uzmeistaroja sviestmaizītes. Sīkā nevainīgi pajautāja, vai tas ir atbildes sveiciens sefpavāram 
Pēc tam atnesa milzonīgus šķīvjus, kuros pa vidu ievietoja miniatūru dekorāciju. Viesmīlis nomierināja, ka tas nebūt nav viss.
Un no krūzes pievienoja ķirbja zupīti. bija gardi.
Tad sekoja otrs šefpavāra sveiciens-parsteigums. Tas bija brūkleņu šerbets ar rupjmaizes drupačām. Izmērs rūķīšu (ezīšu).
Kulminācijā tika pasniegta brieža gaļa (trīs miniatūri gabaliņi) ar burkānu biezeni (izsmērētu pa milzonīgo šķīvi), sarkanvīna mērci (neliels slapjums), bekonu (drupačas), marinētu sarkano sīpolu (2 miniatūri gabaliņi) un grūbu biezputru (rūķīšiem).
Tam sekoja banāls saldais - putukrējums ar rupmaizi melnajā balzāmā un ar fruktiem pa virsu (ceru, ka izmērs nav jāatreferē).
Bet ok, izsmējāmies un jautri pavadījām laiku.
Iedomājies, kā viņi uzvārās un veselu briedi, ja katram loham par piecīti iedod mazu gabaliņu
Man nebūtu žēl atdot pat 25 eiro, ja spokos sarīkotu izsoli ''viena diena ezkina virtuvē'' 
Par labiem jokiem tas nav dārgi. Pietiks kādam laiciņam par ko pajautroties!
Katru gadu eju uz kādu restorānu nedēļu, pārsvarā rudens, jo tad bieži ir medījumi. Ir bijuši labāki, ir bijuši sliktāki piedāvājumi, bet man restorāni patīk. Galvenokārt tāpēc, ka tas ir garšas baudījums, no kura jūties arī paēdis (nevis aizgāzis kuņģi ar kartupeļiem un karbonādi). Arī vīrietis jūtas paēdis, ja ēd civilizētā tempā, izbaudot vakaru, nevis ka tik ātrāk visu aprīt un piestmties ar maizi starp ēdieniem. Šogsezon Rīga nesanāca, bet apmeklēšu vienu Valmieras restorānu nedeļas dalībnieku.
p.s. Svētkos un īpašākos brīžos nav žēl nolikt arī 200eur uz diviem labā restorānā, tāpēc nevajag maldīties,ka restorānus apmeklēju tikai Restorānu nedelas ietvaros. p.ss. TokyoCity un tamlīdzīgie nav restorāni, tās manās acīs ir ēstuves.
Bet toties bija skaisti 
