Pirmo reizi kopš NATO paplašināšanas uz austrumiem, NATO virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Džons Kredoks (John Craddock) šonedēļas NATO sanāksmē Budapeštā vēlas gūt politisku pilnvarojumu izstrādāt detalizētus plānus bijušo padomju bloka valstu aizsardzībai.
Francija un Vācija jau esot signalizējušas savu opozīciju šādai rīcībai, tomēr ģenerālim esot stingrs ASV un Lielbritānijas atbalsts. ASV amatpersonas apstiprinot risku, ka šāda rīcība varētu izraisīt nesaskaņas aliansē.
Kā pirmo valsti, kurā jānotiek formālam militāro risku izvērtējumuam, ģenerālis esot ieteicis Igauniju.
Ja šīs ziņas atbilst patiesībai:
1) tās vēlreiz apstiprina, ka NATO patlaban nav kādu konkrētu plānu Baltijas un citu Austrumeiropas valstu aizsardzībai;
2) atsevišķas dalībvalstis -- "usual suspects", tā sacīt -- ne tikai pašas neplāno nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Baltijas valstis, bat pat nevēlas, ka NATO kopumā uzsāktu kaut vai risku izvērtējumu, kas kļūtu par pamatu konkrētiem NATO plāniem.
Beidzamā gada laikā tiek daudz spriests, ka iespējama neveiksme Afganistānā varētu izsaukt ļoti negatīvas sekas NATO kā organizācijai. Tajā pašā laikā, lūk, jums divas valstis - ES "lielvaras", kuras apzināti, aizbildinoties ar "bet ko gan padomās Krievija?" argumentiem, darbojas, lai padarītu to par negribīgu un nespējīgu papīra tīģeri neatkarīgi no tā, cik sekmīga būtu misija Afganistānā...
