Bailes - emocijas, kas pasargā mūs no draudiem mums apkārt.
Mēs katrs no kaut kā baidāmies, bet kuras ir tās lietas no kurām baidās vairums no mums?
Bailes - emocijas, kas pasargā mūs no draudiem mums apkārt.
Mēs katrs no kaut kā baidāmies, bet kuras ir tās lietas no kurām baidās vairums no mums?
Brīvības zaudēšana
Tu taču esi domājis, kas notiktu, ja tu zaudētu savu brīvību? Nu labi, droši vien neesi, bet tomēr...
Precīza definīcija par brīvību vel joprojām ir diskutējama lieta, bailes no brīvības zaudēšanas vienmēr ir mitušas cilvēku prātos, laigan tā nav tēma par ko mēs domātu visai bieži un dziļi tejā "ieurbtos", taču kas notiktu, ja mēs zaudētu pilnvaras kontrolēt paši savu dzīvi. Šīs bailes sākas ar ikdienišķām lietam, piemēram, pašlaik jums nav nekādu iespēju pamest savu istabu līdz neesat izpildījis mājasdarbus. Bet tas rada jautājumu, vai absolūta brīvība ir labākais priekš mums?
Nezināmais
Bailes no nezināmā var izskaidrot apmēram šādi : Prāts mums stāsta, ka lai mēs droši virzītos uz priekšu mums ir jāzina, kas mūs tur gaida, jo, ja mēs zinam, kas mūs tur sagaida, mēs varētu kontrolēt situāciju. Šī ir otrā lieta, kas mūs biedē visvairāk, jo kontrole ir tāds kā mērinstruments, ar kura palīdzību mēs manipulējam ar darbībām ko veicam. Šīs bailes ar mums jau ir tūkstošiem gadu un tā ir liela daļā no tā, kas mums ir palīdzējis izdzīvot kā sugai. Daudziem no mums, kad bijām mazi, bija bailes no tumsas, galvenokārt tāpēc, ka mēs nezinājām, kas mūs tur sagaida.
Sāpes
Fiziskās sāpes ir tīri subjektīva sajūta, kas ir atšķirīga katram atsevišķi, tādēļ ir diezgan grūti izdarīt vispārinājumus, bet fiziskās sāpes var raksturot kā vienkārši nepatīkamu sajūtu, parasti no kaitējuma izdarīšanas kādai ķermeņa daļai. Neskatoties uz dažādiem izņēmumiem, lielākā daļā cilvēku ir neiecietīgi un baidās no fiziskajām sāpēm, tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir izgudrotas tik daudz sāpju mazinošu medikamentu.
Vilšanās
Šīs bailes ir diezgan grūti izskaidrojamas, jo tās var būt divejādas, viena no tām ir vilšanās attiecībā pret citu cilvēku, otra vilšanās attiecībā pret sevi.
Mēs visi kā mazi bērni esam izdarījuši dažnedažādas blēņas un cerējām, ka vecāki neko nepamanīs, taču ja pamanīja, tad gan nācās saņemt sodu. Bet tā vietā mēs saņēmām netikai vienkārši sodu, dažkārt mēs saņēmām no vecākiem nepatīkamu un skumjām pilnu skatienu. "Esmu vīlies tevī." viens teikums sāp vairāk nekā jebkurš cits sods...
Vientulība
Bailes no vientulības ir kā briesmīga tukšuma sajūta, ko izraisa, ka nav mijiedarbības ar citu cilvēku. Šīs bailes ir attīstijušas no viena no mūsu senču senajām izdzīvošanas spējām : Dzīvojot grupā ir lielākas iespējas izdzīvot, nekā vienatnē.
Mēs bieži uzskatam, ka, lai mūsu darbībām būtu jēga, ir vajadzīgs kāds, kas to redz. Tas ir saistīts ar filozofijas citātu : "Ja koks iekrīt mežā, bet neviens to nav dzirdējis, vai skaņa maz bija dzirdama?"
Izsmiekls
Bailes no izsmiekla ir saistītas ar bailēm no sliktas kritikas un arī izraisa sociālās bailes. Šīs bailes ir pazīstamas ar nosaukumu "Lampu drudzis".
Mēs visi zinam to sajūtu, pirms uzstāšanās auditorijas priekšā. Mēs baidāmies, ka varētu skatītājos izraistīt smieklus un ņirgāšanos. Pat ja daži cilvēki praksē ir iemācijušies ignorēt "Lampu drudzi", iemācijušies tikt galā ar skatītāju smiekliem un kritiku, bailes no izsmiekla mūs nekad tā īsti neatstāj, jo mums nepatīk atrasties liela pūļa uzmanības centrā.
Nāve
Laigan tas iespējams ir ļaunākais, kas ar cilvēku var notikt, tomēr šā vai tā kaut kad mēs visi atstiepsim kājas. Bet tas nenozīmē, ka nāve ir mūsu lielākas ikdienas raizes, jo mēs izvairāmies no domas par to ikdienā.
Nāves bailes ir cieši saistītas ar bailēm no nezinamā, jo neesam pārliecināti, kas ar mums notiks, kad mēs atstāsim šo pasauli. Gandrīz visas senās civilizācijas bija dievbijīgas un kaut kādā veidā pielūdza nāvi, mēs esam iemācijušies to cienīt un beidzot pieņemt to.
Neveiksme
Šīs bailes valda pār visām mūsu rīcībām un lēmumiem. Katrs no mums cenšas izvairīties to tās. Neveiksme ir ļoti neskaidrs un subjektīvs jēdziens, kas faktiski uzskatāms par trūkumu.
Mums zināmā neveiksme ir veids kā mācīties un mēģināt vēlreiz, tāpēc tās nav īsti beigas, bet mācība turpmākajai dzīvei. Galvenās bailes no neveiksmes ir cieši saistītas ar izsmieklu, kas tai seko. Šīs bailes rada sajūtu, ka lai arī ko jūs darītu nekas nenotiks tā, kā jūs bijāt plānojuši un mazina velmi mēģināt vēlreiz. Tieši tāpēc šīs ir visnežēlīgākās bailes no visām.
Bailes ir cilveka radita iluzija, tas nav istas, tas nav bistamas - teca janits zogot kaiminam abolus
Manas vienīgās bailes ir bans no spokiem, bet cerams, ka nedraud. Spokos pavadu daudz laika, tādēļ man nav bail no narkomāniem un pedofīliem - spokos neviens man neuzmācas!
Bailes no nezināmā un bailes no neveksmēm ir divas galvenās, kuru dēļ daudzi savu dzīvi dzīvo pilnīgi un galīgi nožēlojami, jo vnk nespēj saņemties ko darīt lietas labā... ;) Tiem indivīdiem arī parasti ir tieksme visās savās problēmās vainot citus - valdības, kaimiņus, ekonomiku, lielus kaulus u.t.t. :D
Ilgu laiku domaju, ka man nenoka nav bail, bet pedeja laika tomer esmu nonacis pie secinajuma , ka man ir bail no naves un no ta, ka varetu neizmantot potencialu un nesasniegt merkus.
Vai tad lampu drudzis nebija tad, kad cilvēks nevar uzstāties publikas priekšā, jo baidās, ka visu saputros?