Tu sevi nekontrolē32

Smadzenes izdzēš objektus no acu skatiena..kad esat pie stūres.

Lielākā daļa droši vien skolas gados ir redzējusi kaut kādus video par optiskajām ilūzijām, bet tas ir mazs sīkums par to, kā jūsu smadzenes apstrādā vizuālo informāciju..nav tā, kad jūsu smadzenes var nospļauties un likt jums izlemt, atstāt gabarītlampas ieslēgtas vai izslēgt braucot pa tumsu.

Pagaidi, nē. Viņas to noteikti var. Netici? Tad ielūkojies nākamajā attēlā un lūkojies tikai uz zaļo punktu apmēram 10 sekundes..

Ceru, ka ievēroji dzeltenos punktus ap zaļo. Nē, jo skatoties uz zaļo punktu šie punkti noteikti mirgoja pazūdot un atkal parādoties. Iespējams, tie pat pazuda uz vairākām sekundēm. Protams, tu zini, ka šie punkti tur ir, bet tavas acis vienkārši pārstās tos redzēt. Un tagad iedomājies, ka zaļais punkts ir mašīna, kurā tu brauc, bet dzeltenie punkti..pārējās mašīnas. Un tagad padomā, cik reizes esi dzirdējis frāzi uz ceļiem - viņš parādijās no nekurienes vai es viņu nekur neredzēju. 

Bet rodas viens jautājums, smadzenes, kas par na**j? Kāpēc smadzenes jūs tā darat? Negaidiet no manis atbildi, šis ir cilvēka dabas un iekšienes fenomens, kuru zinātnieki nav spējuši kaut cik saprotami un loģiski izskaidrot. 

Labi, piemēram, auto gadījumos, jūsu smadzenes vienkārši neizdara pareizo izvēli. Skatoties uz šo zaļo punktu, smadzenēm liekas, ka tikai zaļais punkts kustas, tāpēc dzeltenie, tām ir mazsvarīgi. Un tas pats notiek braucot..

Acis izmaina ēdiena garšu.

Ja vien tev nav kāda smadzeņu slimība vai tu nelieto LSD vai citas narkotikas, tevi neuztrauc jautajums, "Kā garšo krāsa?" vai "Kā aromāti izskatās?" .. bet, vajadzētu uztraukt.

Tikpat neiespējami, cik neiespējami tas skan, tavām acīm ir pārsteidzošas spējas noteikt kā garšo lieta, ko redzat.. un es nedomāju to, ka kļūsti jo vairak izsalcis, kad redzi kaut ko ļoti apetīti rosinošu. Viss ir daudz savādāk, dīvaināk.

Piemēram, ja tu zini kaut ko par vīniem, tu būsi informēts, ka ir baltie un sarkanie vīni. Tos servē atšķirīgās pudelēs, veido no pilnīgi citiem partikas produktiem, tur dažādās temperatūrās. Nu studijas devās izpētīt, ko jūt cilvēki. Kādiem Londonas vīna kluba pārstāvjiem iedeva notestēt un pateikt, kāds ir baltā vīna aromāts. No sākuma tie juta kaut ko pavisam oriģinālu, banānus, citus augļus, nedaudz pipara. Tad zinātnieki paņēma to pašu vīnu, tikai iekrāsoja to sarkanu(tas nebija sarkanais vīns, vnk iekrāsots baltais). Pilnīgi tas pats vīns, bet tas, kad testētāji domāja, ka tas ir sarkanais vīns, bija noteicošais faktors. Pēkšņi viņi sajuta citus aromātus, saistītus ar sarkano vīnu. Pagaršoja vienu un to pašu, tikai ar atšķirīgām krāsām.

Un tā vēl dažādos gadījumos. Tas ko tu redzi, liek tev arī to izjust citādāk. Kārtējais cilvēka iekšienes un maņu fenomens.

Smadzenes nosaka lietu lielumu, nevis tu pats.

Tavas acis tev šobrīd melo, par kaut ko tik elementāru, kā lietas platumu, par lietu uz kuru tagad skaties. Netici? Nu paskaties nākošajā bildē un pasaki, kura no vertikālajām sarkanajām līnijām tavā monitorā ir garāka?

Ja tu pie sevis noteici, protams, tā līnija, kas pa labi ir garāka, apsveicu, tu esi pilnīgi normāls, bet arī absolūti nepareizs. 

Bildē pa kreisi redzi, ka šīs līnijas ir absolūti vienādas, kad ir no cita leņķa un tās arī patiesībā ir pilngi vienādas. Bet atkal jautājums, kāpēc smadzenes liek domāt, ka viena ir lielāka? Smadzenes vienkārši meklē perspektīvu..jūs taču nenodomājat, ka cilvēks kas paiet jums garām attālinoties kļūst par punduri. Viss ir perspektīvā sadarboties ar savu motoru. 

Ir vēl visādas bildes par šo tēmu, zinātnieku vidū un attīstības ceļā, šī ir populārākā tēma. Ilūzijas ir liels faktors šā visa norisē, ilūzijas ir tas, kas mums pašiem liek domāt, kas mēs esam, kas mūs vada un ko mēs vispār daram.