Tavas iespēju robežas14
986
1
Māte aizgāja agri no rīta un atstāja bērnus meitenes uzraudzībā,kura reizēm par nelielu samaksu uz dažām stundām mēdza pieskatīt viņas bērnus.
Kopš nomira puisēnu tēvs, viņiem bija iestājušies grūti laiki. Māte nevarēja atļauties zaudēt darbu, kas notiktu, ja viņa paliktu mājās katru reizi, kad viņu vecmāmiņa nevar viņus pieskatīt. Vecā kundze labprāt palīdzēja pieskatīt mazos, bet bija reizes, kad viņa jutās slikti, un reizēm viņai vajadzēja aizbraukt no pilsētas.
Auklīte pēc pusdienām nolika bērnus gulēt. Un tad viņai piezvanīja viņas puisis un uzaicināja pavizināties savā jaunajā mašīnā. Meitene ilgi nedomāja- parasti bērni vismaz pāris stundas gulēja- un līdz brīdim, kad viņi modīsies, viņa galu galā paspēs atgriezties!
Izdzirdējusi mašīnas signālu, viņa ātri atslēdza telefonu, paķēra somiņu un metās uz durvīm. Viņa rūpīgi aizslēdza istabas durvis un ielika atslēgu somiņā. Ja nu lielākais puika dodas viņu meklēt un kaut kas notiek? Viņam ir tikai seši gadi, viņš var nokrist, sasisties, jeb izdarīt kādas blēņas! Viņa nopriecājās, ka viņai ir ienācis prātā atslēgt telefonu- ja nu viņam ienāk prātā piezvanīt mātei, būs grūti paskaidrot, kāpēc bērni ir atstāti vieni!
Kas tas bija? Īssavienojums ieslēgtajā televizorā jeb hallē degošajā lustrā? Vai no kamīna izlidojusi dzirkstele? Bet, kad aizdegās aizkari, uguns ātri sasniedza mājas koka kāpnes, kuras veda uz guļamistabām. Mazulis, ieelpojis dūmus, kuri jau sūcās pa durvju spraugām, ieklepojās un pamodināja brāli. Viņš izlēca no gultas un metās pie durvīm, mēģinot tās atvērt.
Ja puisēnam tas būtu izdevies, gan viņš, gan viņa mazais brālītis pēc dažām minūtēm būtu gājuši bojā trakojošajās liesmās. Viņš sāka saukt aukli, bet neviens neatsaucās uz izmisīgajiem saucieniem pēc palīdzības. Viņš pieskrēja pie telefona, lai zvanītu savai mammai...tas nedarbojās.
Zēns saprata, ka tikai viņš tagad var glābt sevi un brālīti. Viņš mēģināja atvērt logu, aiz kura bija karnīze. Bet tad aptvēra, ka, pat, ja viņam izdotos atvērt aizbīdni, aiz loga bija režģis, kuru bija uzstādījuši viņu vecāki- bērnu drošībai.
Kad ugunsdzēsēji nodzēsa liesmas, visi runāja tikai par vienu.
– Kā tik mazs bērns varēja izsist logu un izlauzt režģi ar drēbju pakaramo?
– Kā viņam izdevās iebāzt mazuli mugursomā?
– Kā viņam izdevās noiet pa karnīzi ar tādu smagumu uz pleciem? Un vēl nokāpt lejā pa koka zariem?
– Kā viņiem izdevās izglābties?
Ugunsdzēsēju komandas priekšnieks, pieredzējis un gudrs cilvēks, viņiem atbildēja:
– Puisēns bija viens- nebija neviena, kurš viņam pateiktu, ka viņam tas neizdosies...
Tev patiks šie raksti
