Cilvēki mēdz izteikties negatīvi par sievietēm, kuras vēlāk kļūst par mātēm. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka sievietes, kuras dzemdē 40 gadu vecumā, visticamāk, nodzīvos līdz 100 gadiem. Izrādās, ka pastāv skaidra saikne starp to, sievietes kļūst par mātēm vēlāk, un ilgmūžību, un medicīnas eksperti pastāta vairāk.
Sievietes, kuras dzemdē pēc 40, dzīvo ilgāk. Lūk, kāpēc1
Sievietes, kurām dabiski var būt bērni vēlāk dzīvē, parasti dzīvo ilgāk, un ģenētiskie faktori, kas to veicina, var arī veicināt izcilu ilgmūžību. Daudzos pētījumos ir konstatēta saikne starp sievietes vecumu viņas pēdējā bērna piedzimšanas brīdī un iespējamību nodzīvot ārkārtīgi ilgu mūžu. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kuras dzemdējušas pēc 40 gadu vecuma, bija četras reizes lielāka iespēja sasniegt 100 gadu, salīdzinot ar tām, kurām pēdējais bērns bija agrākā vecumā.
Sievietēm, kuras dzemdē vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ir arī lielāka iespēja dzīvot ilgāk. Pētījumi liecina, ka sievietes, kurām ir bērni pēc 33 gadu vecuma, mēdz dzīvot ilgāk nekā tās, kurām pēdējais bērns ir pirms 30 gadu vecuma. Tomēr pētnieki neiesaka sievietēm atlikt dzemdības tikai tādēļ, lai palielinātu viņu ilgmūžības iespējas. Viņi norāda, ka vecums, kurā sievietei ir pēdējais bērns, var kalpot par viņas vispārējā novecošanās līmeņa rādītāju. Dabiskā spēja ieņemt grūtniecību lielākā vecumā, visticamāk, norāda uz to, ka sievietes reproduktīvā sistēma noveco lēnāk, kas var atspoguļot lēnāku visa ķermeņa novecošanās procesu.
Pētījumā tika izmantoti dati no "Long Life Family Study", kurā aplūkoti bioloģiskie, psiholoģiskie un ģenētiskie faktori 551 ģimenē, kurā ir daudz locekļu, kas dzīvo garu mūžu. Pētnieki konstatēja, kad 462 sievietēm piedzima pēdējais bērns un cik ilgi viņas pēc tam dzīvoja. Viņi atklāja, ka sievietēm, kurām bija pēdējais bērns pēc 33 gadu vecuma, bija divreiz lielāka iespēja nodzīvot līdz 95 gadiem vai vairāk, salīdzinot ar tām, kurām pēdējais bērns bija 29 gadu vecumā. Rezultāti arī liecina, ka sievietēm var būt nozīmīga loma tādu ģenētisko iezīmju attīstībā, kas palēnina novecošanos un samazina ar vecumu saistītu slimību risku. Tas varētu veicināt ilgāku mūža ilgumu cilvēkiem, kuri nodzīvo līdz ārkārtīgi lielam vecumam.
Daudzi pētījumi uzsver priekšrocības, ko sniedz kļūšana par vecākiem vēlākā dzīvē. Mūsdienās vecākas mātes parasti ir izglītotākas un tām ir mazākas ģimenes. Tā ir atkāpe no pagātnes, kad vecākām mātēm parasti bija zemāks izglītības līmenis un lielākas ģimenes. Tā rezultātā bērniem, kas dzimuši vecākām mātēm, tagad ir labāki rezultāti, salīdzinot ar tiem, kas agrāk dzimuši jaunākām mātēm. Pētījumi arī liecina, ka vecākas māmiņas bieži jūtas laimīgākas dzemdību laikā un pēc dzemdībām, savukārt jaunākas mātes var nepiedzīvot vai ātri zaudēt šo laimes izjūtu.
Ir arī iespējams, ka grūtniecība vēlākā dzīvē palīdz izvairīties no negatīvām kognitīvajām izmaiņām. Pētnieki atklāja, ka sievietēm parasti ir labāka smadzeņu darbība, ja viņām piedzimst pēdējais bērns pēc 35 gadu vecuma. Pētījumā tika pētīta grūtniecības vēsture 830 sievietēm vecumā no 41 līdz 92 gadiem. Viņu atklājumi stingri atbalsta saikni starp bērna piedzimšanu lielākā vecumā un lābākām kognitīvām spējam vēlāk dzīvē. Ģimenes dibināšana vēlāk dzīvē var šķist sarežģīta, taču tai ir savas priekšrocības. Ar stabilu karjeru un skaidrākiem personīgajiem mērķiem cilvēki bieži ir labāk sagatavoti būt par vecākiem.