Kādiem veikalu darbiniekiem šīs zivis ir jānogalina. Regulāri un lielos daudzumos, normālam cilvēkam radot psiholoģisku diskomfortu un stresu. Kā vispār pārdevēja darbs drīkstētu būt saistīts ar pienākumu nogalināt dzīvniekus. Ja tu to nespēj, nevari arī palikt šajā darbā? Vai arī varbūt veikalu menedžeri šīm īpašajām nodaļām izvēlas tik pat īpašus kadrus – tādus sadistus, kuriem šis process patīk un kuri pēc tam vēl spēj pircējam žilbinoši uzsmaidīt? Tā, ka pircējam šermuļi caur kauliem iziet. Kā vienā populārā veikalu ķēdē reklamē – „par visu padomāts”! Dzīvu zivju mazumtirdzniecības pārtraukšana pārtikas veikalu darbiniekus šādas izvēles priekšā vairs nenostādītu.
Ir Latvijā veikali, kuros dzīvas zivis netirgo, piemēram, ''Stockmann''. Tepat kaimiņos Igaunijā ir stājies spēkā likums, kas aizliedz šādā veidā tirgot zivis.
Zviedrijas slavenā rakstniece Astrīda Lindgrēna ir daudz darījusi arī dzīvnieku aizsardzībā, panākusi, ka tur tika pieņemts likums pret cietsirdīgām industrializētas saimniekošanas metodēm. Par to viņai 1988. gadā piešķīra Šveicera medaļu par ievērojamiem ieguldījumiem dzīvnieku labturībā. Rezultātā tagad Zviedrijā jebkurā lielveikalā pārdevējai paprasot vai var nopirkt dzīvas zivis, vispār seko nesaprotoša plecu paraustīšana – kādēļ gan lai tas būtu kādam vajadzīgs? Vai tādēļ tur nepārdod svaigu zivju gaļu? Pārdod, un daudz vairāk, nekā pie mums, tikai nesalīdzināmi humānākā veidā gan cilvēkiem, gan arī zivīm. Cilvēki šajās valstīs grib apzināties ko viņi ēd un vēlas ēst ētiski pieņemamu ēdienu. Tas nenozīmē, ka kādam ir jākļūst par veģetārieti, tomēr arvien vairāk pircējiem sirdsapziņa neļauj vairs tik vienkārši veikalos pirkt un savā uzturā izmantot spīdzinātu dzīvnieku gaļu.