Šausmu stāsts turpinās.62

Nu ļoti skaisti jau atkal uz papīra viss izskatās. Bet kā tad ir dzīvē?

2014. gads. Nedēļa pirms Ziemassvētkiem, Maxima, nav svarīgi kura tieši. 

Akvārijā nav pilnīgi nevienas karpas bez daudzām ievainojumu brūcēm – arī lielām un vaļējām. Tādas šis zivis jau tiek piegādātas veikalam, lielākā daļa brūču iegūtas transportēšanas konteinerā. Akvārijam necaurspīdīga tikai tā viena siena, kas pavērsta uz otras zivju tvertnes pusi, bet pārējām trim sienām publika var brīvi redzēt cauri. Zivis, protams, ka nebarotas un, protams, ka lielā stresā, jo spiežas kopā pa stūriem un cenšas noslēpties, bet nav jau kur. Tur nav ne vēsts no normālas zivju uzvedības. Saskaņā ar noteikumiem – tur vispār nedrīkstēja būt nevienas ievainotas zivs. Konkrēti šajā gadījumā sanāktu, ka akvārijā tad nepaliktu vispār nevienas dzīvās karpas. Kur nu vēl tāds caurspīdīgais akvārijs. Par barošanu – nebarošanu formāli neviens neko nevar pierādīt, bet paēdusi zivs kakā! Un tur nav ne vēsts ne no zivju kakām, ne no kādām barības atliekām. Netika manīts arī kāds darbinieks, kurš nepārtraukti tīrītu to akvāriju no visādām drazām, jo ādas lēveri un atrautās zvīņas tur peld pietiekamā daudzumā, bet kaku tur nav. Zivis darbinieks piebeidz, tik tiešām aiznesot kur nostāk maliņā, ne pircēju acu priekšā. Tas likumam atbilst. Tāpat nav skaidrs, kur pa īstam ir palikušas beigtās zivis – vai tiešām utilizētas vai arī turpat blakus ledus stendos vien sakrāmētas. To neviens nevar pierādīt. Bet kāda var būt ticība likumu ievērošanai, ja ar vēl dzīvajām zivīm jau tik daudz kas ir pārkāpts? Vai pateicoties dzīvo zivju klātbūtnei, netiek kas „ optimizēts” arī atdzesēto beigto zivju stendā? Cik pircējs var būt drošs, ka viņam neiesmērē kādu uzturam jau bīstamu, pašiniciatīvā nosprāgušu zivi ar līķu indēm vai bakteriālo piesārņojumu no brūcēm?

Nedēļu vēlāk – tieši tāds pats skats, tikai nu jau akvārijs ir tik pārbāzts ar zivīm, ka tām peldot nav vairs kur apgriezties. Ziemassvētki taču jau klāt, jāsteidz maksimāli nopelnīt un nospļauties par zivju atļauto daudzumu tirdzniecības akvārijā. Vēl pēc nedēļas – turpat peld nenopirktās trīs vientuļās karpas - tās pašas nu jau personiski pazīstamās, ar sevišķi lielo brūču ādas lēveriem virs galvas. Kādas te gan noteikumos maksimāli 7 dienas un tad obligāti jānogalina vai pamanītas brūčainās, kuras tūlīt jānogalina? No dzīvās preces tvertnes taču cena par kilogramu ir augstāka un kurš PVD inspektors spēs pierādīt, ka tā joprojām ir viena un tā pati zivs, tikai nu jau sevišķi ilgi pamocīta. Galu galā, pat nebarota zivs arī istabas temperatūrā spēj izdzīvot vēl vismaz apmēram mēnesi. Tas nekas, ka tai gribas ēst. Gan jau, ka uzreiz vēl nenosprāgs. Tirgojam tik tālāk…

Ejam tālāk – centrāltirgus zivju paviljons. Dzīvo zivju tvertnes tur tik tiešām ir izbūvētas nost no pircēju skatieniem un necaurspīdīgas. Bet stendos ir papilnam kastu, kurās saliktās dzīvas zivis bez ūdens spirinās un plāta žaunas. Karpveidīgās zivis un līņi mirst ļoti ilgi, var mocīties pat vairākas dienas.

Pārdevēja satver tādu zivi, tādu pašu iebāz maisiņā, nosver un dod pircējam, lai tik tirinās vien tālāk! Kādēļ tās nelaimīgās zivis tur kastēs bez ūdens ir vēl dzīvas? Kādēļ nav iepriekš nogalinātas, kā tam pēc pastāvošajiem noteikumiem bija jānotiek? Vai varbūt ar tālredzīgu nodomu, ka, ja šodien tās nenopirks, varēs iemest pa nakti atpakaļ baseinā un, kad būs atžirgušas, tad rīt varēs sākt visu no jauna ar „svaigām” zivīm? Un tā viscaur….Ir gan kādi stendi, kur likums ir ievērots un visas zivis kastēs uz letes ir nogalinātas, bet konkrēti šos pārdevējus ierosinātās likuma izmaiņas tik un tā neskars, jo viņi jau to ievēro. Paši un brīvprātīgi. Bet pārējos vismaz piespiedīs būt godīgākiem.

Ir acīmredzams, ka šie zivju tirdzniecības labturības noteikumi reāli dzīvē nedarbojas! Zivis tiek savainotas, spīdzinātas un mirst ilgā un mokošā nāvē. Katru dienu, lielos daudzumos, tonnām. Vai šīs dzīvu būtņu ciešanas mums tik tiešām ir tik ļoti nepieciešamas?

Likuma ievērošanu nav iespējams izkontrolēt. PVD inspektoru nevar nolikt katru dienu un katrā tirdzniecības vietā, lai tas tur skatās uz dzīvo zivju akvāriju. Ir kļuvis skaidrs, ka zivju tirgotāji noteikumus pārkāpj un brīvprātīgi paši savu ētikas kodeksu nepieņems. Bet ir otra alternatīva - zivis pārtikai tirgot tikai un vienīgi jau iepriekš nogalinātas. Jau tūlīt pēc nozvejošanas, iespējami ātri, iespējami humāni. Ir paņēmieni kā zivis nogalināt faktiski momentā - ar elektrību, ar saldēšanu u.t.t. Šīs metodes audzētājiem ir zināmas, tādas arī pašlaik tiek lietotas, tur nekas jauns nav jāizdomā. Eksistē arī pietiekami daudzas zivju apstrādāšanas iespējas, dzesētavas, saldētavas. Tā otra – jau nogalināto zivju daļa, taču veikalu aukstuma vitrīnās arī pašlaik kaut kā nonāk? Tad, lūdzu, audzētāji, ražotāji, tirgotāji, kooperējieties, vienojieties un organizējiet savu realizāciju tā, lai turpmāk visas jūsu zivis mazumtirdzniecībā nonāktu tikai un vienīgi iepriekš nogalinātā veidā.

Ir plaši izplatīti maldi, ka svaigas zivis iespējams nopirkt tikai tad, ja tās iepriekš ir redzētas peldam šādā tvertnē. Bet tomēr tas tā nav. Patiešām svaigu zivi jūs nopirksiet tikai dīķmalā, pie audzētāja. Veikalos dzīvo zivju stendā tas vairs nav iespējams. Kvalitatīvāka un uzturam nekaitīgāka zivju gaļa ir iegūstama no tūlīt pēc nozvejošanas, no ātri nogalinātām, izķidātām un atdzesētām vai vēl labāk – ātri sasaldētām zivīm. Dzīvām zivīm ilgāka stresa apstākļos no smadzenēm un virsnierēm izdalās dažādi stresa hormoni, kuri cilvēku uzturā nebūt nav vēlami. Zivju brūcēs veidojas iekaisumi un līdz ar to šādu zivju gaļas patērētājam ir lielāka iespēja tikt arī pie veselībai bīstamiem mikroorganismiem. Stresainās vai lēni mirstošās zivīs veidojas pienskābe, toksiski slāpekļa savienojumi, pazeminās pH, sāk vairoties mikroorganismi, parazīti un daudz kas cits. Ir bijuši zinātniski pētījumi par dažādā veidā nogalinātu vai stresa apstākļos turētu zivju gaļas pārtikas kvalitāti, neviens no rezultātiem nenāk par labu ilgi mocīto zivju gaļai. Bet tāda tā noteikti ir šajos veikala akvārijos turētajām zivīm. Ātri nogalinātu un apstrādātu zivju gaļa kā pārtikas produkts ir kvalitatīvāka.

Veikalu pārstāvji saka, ka dzīvās zivis ir pircēju iecienītas un labi pirktas. Jā, ir daļa pircēju, kuri tādas pērk, jo ir piedāvājums un ir ieradums. Nebūs šāda piedāvājuma, pirks to, kas ir. Bet ir otra daļa pircēju, kurus šis pats veikals kā potenciālos zivju pircējus pašlaik noteikti pazaudē. Tos, kuriem riebjas šī ievainoto zivju koncentrācijas nometne un slepkavošana, tādēļ tie konsekventi iet garām šādiem stendiem un nekad neko tur nepērk. Un tādu cilvēku nav maz un tie nebūt nav tikai veģetārieši. Veikali kā iespējamos pircējus šobrīd zaudē arī tos, kuriem bērni vispirms sapriecājas kā tās zivtiņas peld –nu gluži kā zoodārzā, bet drīz pēc tam tās pašas zivtiņas apskata jau piebeigtas pircēju groziņos. Tur ik pa brīdim ir redzams šoks un raudāšana. Kurš no vecākiem vēl otrreiz ko tādu gribēs piedzīvot? Kinoteātros gan uz šausmenēm un vardarbīgām filmām nepilngadīgos nez kāpēc neielaiž.