Šīs mēbeles. Daudzi starp tām ir izauguši un daudziem tās vēl joprojām atrodas dzīvoklī. Vai tas nav licies pārsteidzoši, ka valstī, kas varēja nosūtīt cilvēku kosmosā, ražoja tik briesmīgas, nefunkcionālas mēbeles? Visdrīzāk tas ir viens no uzskatāmiem piemēriem par tā laika prioritātēm. Iedzīvotāju ērtības pilnīgi noteikti nebija tuvu ne pirmajā, pat ne desmitajā vietā.
Šausmas ar nosaukumu "padomju mēbeles"39
Visā savā pastāvēšanas laikā PSRS bija nabadzīga valsts, bet pirmskara periodā vispār visīstākie ubagi. Valstī tika domāts par vispārējo kolektivizāciju un vispārējo kopējā labuma audzēšanu, bet vienkāršie cilvēki dzīvoja arvien sliktāk un sliktāk. Skatoties uz vidējo 1920-1930-to gadu pilsoni var redzēt, ka jaunu mēbeļu nebija vispār. Līdz 1940-tajiem gadiem visi dzīvoja uz cara laika mēbeļu atlikumiem. Visās tā laika filmās var redzēt Vīnes krēslus, masīvus ozolkoka galdus un bufetes ar ornamentiem.
Kādas mēbeles tika ražotas tajos gados? Atsperu gultas, viesnīcas tipa mēbeles, kas tika komplektētas nelielās darbnīcās. Principā tās visas bija vienkāršas mēbeles, kas tika kaut kā sanaglotas un nokrāsotas ar pašu vienkāršāko krāsu.
Pēc kara valdība nolēma, ka ir pienācis laiks uzlabot pilsoņu dzīves līmeni un sāka atsevišķu mēbeļu komplektu ražošanu, tuvāk 70-tajiem, tā saucamās "sekcijas", kuras nav iespējams neatcerēties. Tāpat parādījās mīkstie krēsli, dīvani un daudz kas vēl. Daudz maz kvalitatīvi mēbeļu komplekti momentā kļuva par deficītu un cilvēkiem nācās gaidīt rindā, savukārt ieņemto rindas vietu varēja izdevīgi pārdot. Tāda situācija ir apspēlēta 1961. g. filmā "Pieaugušie bērni"
Kas pa to laiku notika Rietumos?
Tur attīstība notika krietni savādāk. Nevar ticēt tiem, kas redzot 60-to gadu PSRS dzīvi, teiks, ka tas vien "kara atbalsis". Vācija, kas zaudēja karā un cieta vispārējo sagrāvi, spēja atjaunot ražošanu pirmskara līmenī jau 1951. g. un turpināja attīstīties straujos tempos pateicoties kvalitatīvai vadībai.
Pēckara Eiropā parādījās kompānijas, kas spēja ražot lētas un kvalitatīvas mēbeles. Daudzas nelielas darbnīcas, kur tika ražotas mēbeles, izauga un kļuva par milzigām kompānijām.
Droši vien pazīstamākais piemērs ir IKEA - tās lētās un kvalitatīvās mēbeles arī mūsdienās ir saglābājušas savu reputāciju. Mēbeles nebija dārgas arī tāpēc, ka pircējiem vajadzēja pašiem tās salikt kopā. Tas ļāva ietaupīt uz loģistikas izmaksām.
Briesmīgās padomju mēbeles
Kā jau visas sadzīves lietas, tā arī mēbeļu dizains tika brutāli nozagts no IKEA, turklāt ļoti nekvalitatīvi un slikti, bez sapratnes par tehnoloģiskajiem procesiem, kas noteica, kāpēc ražotās mēbeles bija kvadrātainas.
PSRS tika nokopēts ārējais izskats, bet rezultāts bija bēdīgs. Apšaubāma kvalitāte tika apvienota ar robustu dizainu. Bet ko var gaidīt apstākļos, kur nekāda konkurence nepastāvēja? Tāpat tas tiks nopirkts un lietots.
Bufetes - jau tā mazajā "hruščovkā", kur lielā istaba bija 12 kvadrātmetri, tā aizņēma veselu sienu, kas padarīja to vēl mazāku. Turklāt tās ražoja no skaidu plates, kas varēja viegli salūzt.
Vai atpazīstat saliekamo galdu? Tā varētu būt atbilde IKEA saliekamajiem galdiem, ja vien tie nebūtu smagi, neērti un galīgi nelietojami saliktā veidā. Uz tāda pat apsēsties nevarēja - salūzīs.
Padomju krēsli. Tipiskā pazīme - pēc vienu vai divu gadu lietošanas tas sāka šūpoties. Turklāt tie bija vai nu tumšos toņos vai arī tādās jautri pretīgās nokrāsās. Ja vien izdotos atrast labas kvalitātes tā laika krēslu, vai jūs būtu ar mieru to nopirkt kā retro dizaina elementu?
Nevar nepieminēt tā laika dīvānus, kas lieliski saskan ar domu, ka tajā laikā seksa nebija. Padomājiet paši, ko var uz šāda dīvāna darīt? Tas bija kaut kas bezformīgs, kas ātri salūza, it īpaši roku balsti dīvana galos.
Kā pēdējais - virtuves mēbeles. Kvalitāte kā jau visām citām tā laika mēbelēm. Smagas skaidu plates durvis, kas ātri vien izlūza vai nošķiebās. Atpazīstama pēc noteikta dizaina trūkuma.