Manos laikos jau vairs nebija īpaši tas Modern Talking topā, varbūt bērnu dārza laikā. Arī par krūštura maliņu nepriecājāmies tik ļoti, kā te izklāstīts, bet jā, visai līdzīgi te viss tika aprakstīts.
Taisnība jau laikam ir - mūsdienās tas romantisms ir samazinājies, jo visur ir informācija pieejama, cilvēkiem ir mainījušās prioritātes, vairs nav tās neziņas par sievieti, filmas arvien piedauzīgākas, pa TV rāda visādas tīņu filmas/seriālus, krūtis jebkurš var apskatīt internetā un ne to vien, vairs nav tas uztraukums, neziņa - kas tur ir, kā tas ir un vai tas ir labi. Meitenes sāk staigāt "pieaugušāk" jau arvien agrīnākā vecumā. Varbūt tā tam ir jānotiek, neko nekritizēju. Žēl tik, ka cilvēki pazaudē to bērnību, to intrigu un tās pasakas, kuras cits stāsta citam, teiksim, bērni rodas bučojoties un bērni dzimst no dibena. Tagad jau daudzi daudz ko zina. Bet varbūt tam visam ir sava pozitīvā nozīme. :)