Vai atceries šo skaisto laiku? Pirmā simpātija, pirmais skūpsts. Noteikti saskatīsi līdzību arī ar savas bērnības gaitām. Bija tik forši iet sākumskolā. :)
Otrā un trešā daļa šeit:
Vai atceries šo skaisto laiku? Pirmā simpātija, pirmais skūpsts. Noteikti saskatīsi līdzību arī ar savas bērnības gaitām. Bija tik forši iet sākumskolā. :)
Otrā un trešā daļa šeit:
Jau pirmajā klasē atklāti runājām par savām simpātijām klasē, apspriedām meiteņu plusus un mīnusus. Plusi pārsvarā bija tādi, ka viņai ir daudz „turtles ninjas” un „mortal combat” fiškas, viņas mamma cep garšīgus pīrāgus, viņai mājās ir krāsu televizors, maģis un viņa ir skaista. Pie mīnusiem – tas, ka viņai uz skolu pakaļ nāk māte un viņa negrib atdot vai sisties ar tām pašām „turtles ninjas” un „mortal combat” fiškām.
Pirmo reizi salauzta sirds – anketā pie jautājuma „Tava simpātija” viņa ierakstījusi citu vārdu. Ja bija ievilkta svītriņa vai „Neteikšu”, tā jau bija cerība.
Klases vakars. Lai arī galvenais bija pieēsties gardumus, arī tad mēs domājām par meitenēm. Šajos pasākumos pat varēja saķerties rokās ar savu simpātiju un padejot (lasi: lēkāt kā tripakiem). Vakara beigās pat bija dažas lēnās dejas. Mūzika lēnajām dejām atbilstoša – „Uh Eeh Uh Ah Ah Ting Tang Walla Walla Bing Bang” (apakšā ir video). Ja vienīgais čalis, kuram mājās bija mūzikas centrs, varēja dabūt no lielā brāļa disku, tad bija arī Modern Talking „Youre My Heart, Youre My Soul”, bet tā jau bija romantikas kulminācija. (arī šim gabalam pievienoju vidaciņu, jo mūsdienu 50Cent laikmetā gan jau arī tas nav dzirdēts).
Nedēļām, mēnešiem ilgi domājām, vai jau ir laiks pateikt „Tu man patīc”. Lieki teikt, ka tas bija tas pats, kas teikt „Es tevi mīlu”. Tas tomēr bija nopietns solis, jo pasakot ko TĀDU, atpakaļceļa vairs nebija un iespējams, ka pat nāktos kādreiz bučoties un vēlāk jau arī precēties.
Raustījām meitenes aiz bizēm un cēlām svārkus, klusībā domājot „Iesit, nu, iesit man!”. Ja iesita visi pārējie sāka ķircināt „Kas ķīvējas, tas mīlējas!” Un par šiem vārdiem bija tāds kaifs un lepnums. Sajuties kā lielākais klases mīlnieks un skaistulis.....
Pēc stundām gājām griezt pudeli un mest metamo kauliņu. Ja kauliņš uzkrita uz 1-5, tad buča uz vaiga, bet ja uz 6, tad VISPĀR bija jāiet blakus telpā un jābučojas uz lūpām!!! (fubla) Interesanti, ka pārsvarā tie, kas gāja bučoties uz lūpām vēl savā starpā sarunāja, ka samelos un patiesībā nemaz nebučojās. Tik riebīgi tas viss likās...
Seksīgākais, kas varēja notikt – ziņa, ka kāda no meitenēm sākusi nēsāt krūšturi. Ja vēl kādreiz izdevās ieraudzīt krūštura maliņu, tad par to varēja runāt visu vakaru un tas bija notikums. Bet ja kādreiz izdevās ieraudzīt, ka kāda no klasesbiedrenēm nocopējusi zēnu, tas jau likās kā no citas pasaules - viņai ir draugs! Protams, kādam no maniem klasesbiedriem šāda ziņa salauza sirdi...
Ak tad tāpēc jūs gribējāt, lai mēs jūs sitam, es domāju vnk, ka puiši ir idioti un kretīni. :D
Haha, es tak vienai meitenei dāvināju plastmasas gredzentiņu, kurš tā arī pirkstā nekad netika redzēts
Manos laikos jau vairs nebija īpaši tas Modern Talking topā, varbūt bērnu dārza laikā. Arī par krūštura maliņu nepriecājāmies tik ļoti, kā te izklāstīts, bet jā, visai līdzīgi te viss tika aprakstīts.
Taisnība jau laikam ir - mūsdienās tas romantisms ir samazinājies, jo visur ir informācija pieejama, cilvēkiem ir mainījušās prioritātes, vairs nav tās neziņas par sievieti, filmas arvien piedauzīgākas, pa TV rāda visādas tīņu filmas/seriālus, krūtis jebkurš var apskatīt internetā un ne to vien, vairs nav tas uztraukums, neziņa - kas tur ir, kā tas ir un vai tas ir labi. Meitenes sāk staigāt "pieaugušāk" jau arvien agrīnākā vecumā. Varbūt tā tam ir jānotiek, neko nekritizēju. Žēl tik, ka cilvēki pazaudē to bērnību, to intrigu un tās pasakas, kuras cits stāsta citam, teiksim, bērni rodas bučojoties un bērni dzimst no dibena. Tagad jau daudzi daudz ko zina. Bet varbūt tam visam ir sava pozitīvā nozīme. :)
12. Pēc aiziešanas uz „lielo” diseni ar meiteni no 4. klases, mans klasesbiedrs visu nākamo dienu kaifoja par to, ka vakarā atvadoties viņa bija sūtījusi viņam gaisa buču. Mēs protams bijām šokā un iezagās skaudība par viņa veiksmi. Ak dievs, kur tie laiki? Labrāt piedzīvotu to vēlreiz
Uh Eeh Uh Ah Ah kur tie laiki...visas Ting Tang disenes un Walla Walla pavadīšana uz mājām, protams Bing Bang bučiņa uz vaiga :D :D
heh, tavi raksti no manis bieži plusu nesaņem, bet šis bija tāds mīlīgs :)
p.s. - varbūt tāpēc, ka fonā tāds smeldzīgs meldiņŠ :D
jā, apmēram tā arī bija :D
man prieks, ka man ir tādas atmiņas par skolu & stuff .. pat nespēju iedomāties, ko jauku mūsdienu sākumskolnieki pēc 10 gadiem varēs atcerēties ..
ATceros tās anketas
1. Vards
2. UZvads
3. SImpātija
4. Antipātija
Vecie labie laikai
jaa toreiz pat bija jautri bez šmigas un tādām lietām klases tusos ... kad vēl bijām mazi viss likās viegli un forši un nesapratām pieaugušo problēmas...
Njā... Atceros, ka runājos ar savu čomu par to, ka bail jau vispār bučot meiteni, ja nu viņa gribēs būt kopā un pēc tam aicinās kaut kur un ja vēl bikses novilks, kas tad būs jādara?! Pudeli jau arī parasti mēģināja iegriest tā, lai tā apstātos pie simpātijas. Klases vakari bija vienkārši un interesanti , skanēja muzons, debīli skraidījām pa skolu un ēdām cepums un maizītes, ko mammas mājās sataisījušas. Un tajā brīdi es reizēm domāju, ka esmu jau pieaudzis.
Jā, atceros kā visi tās ankētas laida pa klasi, mani protams izlaida - FOREVER ALONE :D