Šis raksts ir pilnībā balstīts uz manu subjektīvo viedokli un es nesaku, ka rakstā pieminētās īpašības piemīt visiem pensionāriem, tākā chill.
Problēmas ar mūsdienu pensionāriem49
1. Uzbāzīgums.
Es nezinu kāpēc, bet lielākā daļa vecu cilvēku ir ļoti uzbāzīgi. Bieži vien apciemojot savu vecmāmiņu, man prātā ir tikai aiziet un parunāties ar viņu, noskaidrot kā viņa jūtas un varbūt palīdzēt viņai sakopt dzīvokli vai aiziet uz veikalu un nopirkt kādu pārtikas produktu. Bet tad sākas uzbāšanās, viņa man neatlaidīgi piedāvā viņas izvārīto zupiņu, kaut gan jau ienākot pa durvīm piebildu, ka esmu paēdis, siltu čību piedāvāšana un manis izprašņāšana, jo tā tak nebūs viņa, ja viņa neiebāzīs degunu manā vai kāda cita tuvinieka dzīvē. Es saprotu, ka viņa vēlas lai man, kā viņas mazdēlam viss ir labi, lai esmu paēdīs, lai man ir silti utt. bet visam ir savas robežas. Robeža starp laba gribēšanu un uzbāšanos ir ļoti šaura. Tas par manu vecmāmiņu. Veciem cilvēkiem ir raksturīga bieža un bezjēdzīga zvanīšana saviem bērniem, mazbērniem, tuviniekiem vai vienkārši paziņām, nepamatota un bieža nākšana ciemos, iejaukšanās citu dzīvēs un vēl daudz kas cits.
2. Rūpēšanās par citiem, bet nerūpēšanās par sevi.
Ļoti bēdīga tendence. Daudzi veci cilvēki dzīvo pēc principa- ka tik maniem mīļajiem ir labi. Tādējādi nereti, mūsu omītes un opīši, rūpējoties par savu bērnu un mazbērnu labklājību aizmirst paši par sevi. Jo vecāks cilvēks paliek, jo uzņēmīgāks viņš kļūst pret dažādām slimībām, kuras laicīgi neatklājot var neizārstēt. Veci cilvēki bieži vien noklusē savas problēmas vai sāpes, jo baidās kļūt par apgrūtinājumu saviem mīļajiem, tāpēc iesaku sekot līdzi mūsu pensionāru fiziskajai un garīgajai veselībai, neaizmirst pateikties par katru mīļo lietiņu ko viņi dara mūsu labā un tajā pašā laikā centīsimies viņiem ieskaidrot, ka viņu pašu veselība arī ir svarīga. Pensionār, neaizmirsti ka rūpējoties par sevi un esot pie labas veselības tu ilgāk spēsi darīt labu citiem.
3.Naivums
Daudzi veci cilvēki ir ļoti naivi un tic visam ko viņiem saka, it īpaši pa TV. Ņemsim par piemēru televīzijas spēli Superbingo un citas veiksmes spēles. Vai esat ievērojuši ka tādās televīzijas spēlēs kā Superbingo piedalās lielākoties pensionāri, protams, tiekot studijā un tiekot izlozēts spēlēt kādu no studijas spēlēm ir liels sasniegums, tomēr to visu nosaka veiksme. Citiem veicas un citiem nē. Pensionāri uzskata, ka nopērkot vienu kvīti viņi uzreiz laimēsi lielo laimestu, jo tā tika apgalvots reklāmā. Mana omīte ir kaislīga Superbingo spēlētāja un viņa jau vairākus gadus pērk kvītis un izmisīgi cenšas laimēt lielo laimestu un tikt studijā, tomēr līdz šim viņas lielākais laimests ir bijis pirmais rāmis. Bail pat iedomāties cik daudz naudas no savas pensijas visu šo gadu laikā viņa dēļ šīs TV spēles ir iztērējusi. Daudzi veci cilvēki savas vecumdienas pavada pie TV ekrāniem, tieši tādēļ viņi kļūst par lielākajiem reklāmu upuriem. Tieši tādēļ mums jauniešiem ir jāmāk pensionāriem paskaidrot, ka ja reklāmā apgalvo, ka nopērkot to un to tu vari laimēt tūkstoš eiro, iespējamība, ka tas notiks ir niecīga, jo akcijā piedalās vēl tūkstošiem citu cilvēku. Neļausim mūsu naivajiem pensionāriem kļūt par reklāmu un loteriju upuriem.
4. Pensionāri uzskata, ka jauniešiem pret viņiem ir jāizturas ar cieņu, bet paši pret jauniešiem var izturēties kā pret pēdējiem mēsliem.
Diemžēļ esmu novērojis šādu parādību, ka veci cilvēki, ne vienmēr spēj novērtēt tos labos darbus ko jaunieši viņu labā izdara un izmantojot to, ka ir veci ,viņi jūtas kautkādā veidā pārāki un to izmanto visai riebīgā veidā. Piemērs varētu būt sabiedriskais transports, ar kuru pārvietojas gan jaunieši, gan pensionāri. Reiz bija situācija, kad pārpildītā autobusā iekāpa veca un pēc paskata īgna tantiņa, es sapratu, ka man būs jāpalaiž viņa apsēsties, taču pirms paguvu piecelties viņa riebīgā tonī man uzbļāva- Vācies! Es protams, viņu palaidu apsēsties, bet par šādu zemisku pavēli es vēlējos kaut nebūtu to darījis, viņa pat paldies nepateica. Domāju, ka arī jūs esat piedzīvojuši brīžus, kad veci cilvēki ir nodemonstrējuši tikpat riebīgu attieksmi. Un tad vēl brīnās, kāpēc jaunieši tā izturas pret viņiem. Es netaisos nevienu attaisnot, tomēr arī pensionāru izturēšanās reizēm nav labāka par mūsdienu jauniešu izturēšanos.
Pensionāri dēļ savas neuzmanības bieži izraisa avārijas.
Ļoti atkuāla problēma, kas attiecas uz auto vadīšanu, jebkuram pensionāram jāapzinās līdz cik gadu vecumam viņam vajadzētu vadīt auto, jo auto vadīšana nav viegla, tā prasa lielu koncentrēšanos, orientēšanos, spēju laicīgi reaģēt, utt. Jo cilvēks vecāks paliek, jo šīs spējas kļūst vājākas un tapēc bieži nākas dzirdēt par pensionāru izraisītām avārijām. Ticiet man, vecs cilvēks pie stūres ir tikpat bīstams kā piedzēries cilvēks. Tas pats attiecas uz pensionāriem kā gājējiem, bieži vien uz gājēju pārejām tiek sabrauktas vecas tantiņas vai vecīši, tikai tāpēc, ka tika aizmirsts pagriezt galvu pa labi un pa kreisi pirms tika šķērsota iela vai ceļš. Aizmāršība, elementāras satiksmes noteikuma neivērošana, kas beidzās traģiski. Manā pilsētā šogad uz gājēju pārejām tika notriektas 2 tantiņas, kura abas gāja bojā, abos gadījumos iemesls bija nepaskatīšanās, ka tuvojas auto. Skumji.
Pensionāri pieturas pie saviem vecmodīgajiem uzskatiem un necenšas pielāgoties 21.gadsimta domāšanas veidam.
Jā protams, ka vecos cilvēkos vienmēr ir vērts ieklausīties, jo viņi ir dzīvesgudri un daudzkam ir gājuši cauri, tomēr, kad viņi bija jauni tie bija pavisam citi laiki un tajā laikā cilvēkiem bija savādāka domāšana nekā mūsdienās. Lielākā daļa pensionāru mūsdienās pieturās pie saviem vecmodīgajiem uzskatiem un aicina savus bērnus, mazbērnus būt tādiem pašiem. Tā vietā viņiem vajadzētu censties iejusties mūsdienu jauniešu ādā. Mūsdienās viss ir savādāk kā tajos laikos. Šis ir plašs temats, bet par cik atgriezties pagātnē nav iespējams, pensionāriem ir jākļūst mūsdienīgākiem, kuram jaunietim gan nepatiktu divatā ar savu opīti vai omīti uzspēlēt kādu datorspēli vai parunāt par neķītrām lietām.
Negatīvisms.
Būsim godīgi, lielākā daļa mūsdienu pensionāru uz visu skatās pārāk negatīvi. Protams ir jau dažādi cēloņi tam, niecīgās pensijas, nesakārtotā veselības aprūpes situācija valstī un vientulība. Kur lai smeļas iedvesmu smaidīt? Smaidu pensionāru sejās var radīt tuvinieki, draugi, tomēr šajā punktā vēršu uzmanību uz tādiem pensionāriem, kuri nemaz nevēlas tikt iepriecināti un ar savu negatīvismu un īgnumu bojā dzīvi sev un saviem tuviniekiem. Ir tik daudzi veidi mūsdienās kā gūt pozitīvas emocijas, tomēr daudzi izvēlas neko nedarīt, sēdēt mājās un nolādēt visu pasauli. Tas nav raksturīgs tikai veciem cilvēkiem, arī jaunieši ir tādi. Paskatoties uz vairumu pensionāru sejām mūsdienās, tajās nevar redzēt smaidu, bet gan nopietnību un bēdas.