Barselonā (ja pareizi atceros) vienaudžiem tūristu apmeklētā vietā pārdeva "zelta ķēdīti" par salīdzinoši lētu summu. Vēl ar nazīti skrāpēja, rādot, ka īsts zelts. Protams, zelts izrādījās "īsts".
Tālāk Gibraltārā cēlāmies kaut kur ar prāmi. Tur arī klasesbiedri nopirka "zāli" uzpīpēšanai. Tikpat īsta kā zelts.
Shēma vienkārša - katru dienu nāk un iet tūkstoši tūristu - neliela daļa uzķersies, jau būs ienākumi ;)
--
ģeogrāfijas skolotāja stāstīja - Itālijā/Spānijā īpaši jāuzmanās no visādiem krāpniekiem, tur pērc tirgū radio - pārdevējs skaita naudu, palīgs tikmēr iesaiņo kasti. Tūristi iet prom - pamana, ka kastē ķieģelis ielikts, bet radio nav.
Tēvam Ēģiptē arī līdzīgi - pērk preci, iesaiņo to, iet prom - izdomā pārbaudīt. Un jā - pavisam cits kaut kas ievietots, ne noskatītā un samaksātā prece. Aizejot atpakaļ un pasakot, ka šitā neder, vajag otru - tā dabūja. Starp citu, Ēģiptē ir gan daudz tūristu, gan tur savulaik krievi palīdzējuši saimniekot (apūdeņošanu laikam ierīkot vai ko tml). Bet tiešām palīdzējuši, nevis kā Latvijā par nelūgtiem ciemiņiem uzmetoties. Tāpēc Ēģiptē vēl vecie prot krievu valodu, bet jaunie pielāgojušies krievu tūristu milzīgajiem bariem.
Itālijā tur arī redzēju pa gabalu priekšā - iet cilvēks pa kāpnēm lejā, viņam aiz muguras viens pieskrējis un jau rakņājas pa mugursomu.
Un Barselonā, mūsu autobusam apstājoties un parkā nakšņojot, kāds manu superīgo sporta somu aizvilka :( Ar foršām botām iekšā. Nekā vairāk tur nebija, bet vienalga nepatīkami - soma droši vien vēl šobaltdien kādam kalpo, tik laba bija.