Filmā ,,Pribaltika, kādas ”okupācijas”vēsture” bijušais PSRS Ministru padomes priekšēdētājs Rižkovs šķendējas, ka baltiešiem būtu jāklanās līdz zemei pateicībā par barošanu padomju laikos, jo PSRS bijušas tikai divas donorrepublikas - Krievija un Azerbaidžāna. Rižkovs pats no sirds tic, ka Krievija, kur vidējie izslaukumi no govs bija mazāki, kā Baltijas valstīs no kazas, apgādājusi Latviju un Igauniju ar pārtiku pēc pirmās kategorijas, bet moldāviem un citiem dots mazāk.
Kultūra uzplaukusi neredzētos augstumos, jo caur dižo krievu valodu čurkas varējuši ieskatīties ne tikai Ļeņina Staļina domu dziļumos, bet acīmredzot arī Marksa un citu pasaules progresīvo domātāju atziņās visā pasaulē. Rūpniecība pieaugusi salīdzinot ar senajiem laikiem gandrīz simts reižu un tas viss tikai pateicoties krievu tautas dāsnumam un cilvēkmīlestībai. Visādu tur britu, franču, vācu vai spāņu imperiālisms esot tikai laupījis, pretēji krieviem, kuri nežēloja silikātķieģeļus, lai katrā iekarotā zemē uzceltu pa rūpnīcai. Pat latviešiem un igauņiem, kuri pēc vēsturnieka Mahnača atziņas nemaz nav nācijas. Tikai nez kapēc izpalika prieks par Krievijas gaidāmo uzplaukumu pēc atbrīvošanās no badīgajiem baltiešiem, kuri agrāk izēda visus padomju apcirkņus.
Lai apgalvojumiem būtu lielāka ticamība, tiek sameklēti vietējie vientieši kā Paļeckas Lietuvā vai Meri (prezidenta brālēns) Igaunijā, kuri no laimes, ka tikuši uzrunāti un nespēdami saprast kontekstā, ka ir tikai marionetes svešās interesēs, metās apliecināt Maskavas emisāriem savu lojalitāti padomju sistēmai.
Latvijā ekonomiste Karnīte, gribēdama paspīdēt ar savu erudīciju, rāda rūpnieciskā krituma grafikus, ne vārda neminēdama par padomju ražojumu zemo kvalitāti un absolūto nespēju konkurēt pasaules tirgos.
Kāds Kuzins neved filmētājus uz Laubes projektēto Ķemeru viesnīcu, kuru nolaida un izzaga padomju laikos, bet nez kapēc rāda kaut kādas, Jūrmalas mērogam neatbilstošas, dzelzsbetona monstra drupas.
Talantīgais, bet naivais komponists Raimonds Pauls visā nopietnībā apgalvo, ka bijis laiks, kad visu padomju laikā uzcelto, vajadzējis iznīcināt. Gandrīz jāsāk domāt, ka muļķa latvieši nojaukuši visu vērtīgo, sākot ar Siguldas bobsleja trasi un beidzot ar ostu infrastruktūru. Arī izglītība bijusi ļoti augstā līmenī pretēji šodienai, tikai, diemžēl, maestro neizskaidro, kapēc tagadējie mūzikas skolu absolventi ar panākumiem uzstājas Vīnes, Parīzes, La Scala, Metropoliten un citos operas teātros, ja jau aiziešana no Krievijas apskāvieniem bija tik liela kļūda. Varbūt tapēc, ka Jūrmaļinas māžošanās joprojām daļai latviešu ir augstākais kultūras etalons. Paulam piebalso hokejists Balderis-visi tikai zog un ceļ kaut kādas bibliotēkas.
Krievijas propagandas meistari, protams, pat netaisījās savā Lužkova TVCi kanālā rādīt kaut daļu no veiksmīgajiem uzņēmumiem Latvijā - Liepājas Metalurgu, Valmieras stikla šķiedras vai Grindeksa ražotnes, nemaz nerunājot par igauņu programmētājiem, kas radīja Skype.
Naiviem krievu skatītājiem, kuri nesaprot, kapēc nobankrotē viens pēc otra viņu pašu “izcilie” rūpniecības flagmaņi, kas ražoja elektroniku, moskvičus, vai aviolainerus, labāk rādīt rūpniecības sabrukumu Baltijas valstīs. Citādi vēl uzdos muļķīgus jautājumus, kapēc Lužkovs brauc ar mersedesu, bet Aeroflot iepērk aerobusus nevis TU-154.
Ja krievi būtu gribējuši uzņemt nopietnu filmu par Baltijas valstu problēmām Eiropas Savienībā, tad Karnītes analīze par nodokļu sistēmu vai Paula viedoklis par kultūras problēmām, protams, būtu apsveicams. Diemžēl, tagad latvieši uz igauņu Marta Lāra vai Indreka Toomes, kuri pamato Igaunijas dabīgo vietu Rietumos, fona izskatās kā tādi pamuļķiši, kuri nav lāgā sapratuši kādi viltnieki viņus izmanto saviem mērķiem.
Kārtējais apliecinājums Roja Medvedjeva vēl PSRS Tautas deputātu kongresā teiktajam; “Latvieši ir labi juristi, bet vāji politiķi”. Vai nebūtu laiks psihologiem izpētīt, kas liek dažiem vientiešiem, kā mušām, regulāri iekrist pieglaimīgu svešinieku izliktajos medus podos un stāstīt, stāstīt, stāstīt, kā rubeņiem riesta laikā neredzot neko sev apkārt ? Viņi ir gatavi ar dubļiem visu apliet un pēc tam brīnīties, ka ne tā domājuši. Vai tiešām Karnīte un Pauls ticēja, ka melu filmas par Baltijas neesošo nacismu autoriem vai Krievijas ārlietu ministriju interesē objektīvs viedoklis par ES? Ja ticēja, tad viņi ir muļķi, ja neticēja, tad kā saprast viņu verbālo caureju?
Tie laiki, kad Kremļa saimnieki dalīja un pārdalīja resursus, noteica, kur un kā ražot, ko spēlēt un dziedāt, aizgājuši uz neatgriešanos. Viņiem sirdī palicis vien rūgtums par pašu Krievijas tehnoloģisko mazspēju, kura noslīdējusi līdz fosilo izejvielu tirdzniecībai un vienīgo autoritāti spēj saglabāt tikai tādu neatzītu valstu, kā Abhāzija vai Piedņestra, līderu acīs.
Baltiešiem sliktajā Eiropas Savienībā, savukārt jābūt būt iecietīgākiem, ar smaidu jānovērtē krievu skaudība, bet Paulam, Karnītei, Balderim vai Paļeckim, lai demonstrētu savu konsekvenci, varbūt labāk pārsēsties zaporožecos un ietērpties ,,Krasnij Oktjabrj” ražotajos maisveida tērpos.
Pat Rubiks uz Eiroparlamentu pošas Rietumos ražotā uzvalkā nevis papahā un sarkanos šarovaros. Mums taču ir demokrātija.
