Bez asarām nevar iztikt šo rakstu lasot. Gribētos, lai visi tie, kuri atbildīgi par notikušo, palūkojas šajās fotogrāfijās, lai ieskatās tiem cilvēkiem acīs, lai nekad dzīvē vairs nespēj mierīgi gulēt dēļ tā, ka ir sagrāvuši cilvēku dzīves un izpostījuši likteņus.
Goda vārds, mans prāts laikam nekad nespēs saprast kā pēc kaut kā tāda vispār šajā brīdī mūsu pašu zemē var līksmot un ballēties Krievijas "zvaigznes". Kamēr citās valstīs ir sēras, pie vēstniecībām tiek nolikti ziedi un visi gatavo vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju, Latvijā notiek krievu balagāns, bet krievu komponists gatavojas savu dzimšanas dienu atzīmēt Nacionālajā operā. Nu, cik vēl tālu mēs aiziesim bučojot krievu pakaļas? Nosauciet kaut vienu valsti, kurā pēc visa notikušā atplestām rokām sagaidītu krievu baru, ļaujot tiem ēst, dzert, izklaidēties un dzīrot, kamēr valsts no kuras tie nāk, nogalina simtiem nevainīgu cilvēku. Lietuva? Igaunija? Vēl kāda valsts? Neviena! Tikai Latvija ir žēlsirdīgā māsa, kura gatava visus krievus paņemt savā paspārnē un lolot, lai tikai nenokaitinātu lielo Krievzemi. Pretīgi.