Tas viss ļauj izvirzīt pieņēmumu par to, ka tradicionālie uzskati par piramīdu uzbūvēšanas laiku nav gluži precīzi. Vairāk par to vēsta Sfinksa pētnieka Džona Vesta versija. Milzīgo Sfinksas akmens ķermeni klāj tekoša ūdens straumes pēdas. Zināms, ka Sahāras tuksnesis savulaik – pirms aptuveni 10 000 gadiem – bija plaukstoša, zaļa savanna, un tieši tad arī uz Sfinksas „miesas” radušās šīs pēdas. Un visfantastiskākā teorija, kas vienlaikus gluži nopietni pretendē uz patiesību, gluži tāpat, kā visas citas, pauž, ka Sfiksai ir ne mazāk par 36 000 gadu...
Cilvēki jau ļoti sen centušies atšifrēt uzrakstus uz piramīdu sienām. Un lai arī valda uzskats, ka lielākā daļa manuskriptu jau ir atšifrēta, tomēr vēl pietiekami daudz no tā, ko mums atstājuši senie ēģiptieši, palicis pilnībā nezināms. Katrā ziņā šādu uzrakstu atšifrēšana ir ārkārtīgi sarežģīts darbs. Pētnieki kopumā uzskaitījuši vismaz 4000 hieroglifu un katram no tiek ir vairākas nozīmes. Lai saprastu, par ko tad šajos vēstījumos stāstīts, vispirms jāiemācās saskatīt jēgas dažādos līmeņos.