Bieži vien, rakstot mūziku, nākas aizdomāties ļoti dziļi un ļoti tālu par visādām lietām un par jebkuru tematu, par ko izvēlos rakstīt. Šis vakars nebija izņēmums.
Aizdomājos par to, ka diezgan amizantā situācijā esam nonākuši gandrīz visi no mums jau kopš dzimšanas un runa ir par karjeru jeb runa ir par naudu.
Jau kopš pamatskolas pēdējiem gadiem esam situācijā, kad laiks pieņemt lēmumu par to kādu karjeru izvēlēties, jo no tās lielākā vai mazākā mērā ir atkarīga mūsu nākotne.
No karjeras izvēles ir atkarīgi divi faktori:
1) cik daudz naudas Tu pelnīsi;
2) cik ''gardi'' būs to naudu pelnīt jeb vai tu darīsi to, ko mīli un pelnīsi mazāk vai darīsi kaut ko ar mazāku patiku un pelnīsi vairāk.
Ļoti laimīgs ir tas, kas prot atrast vidusceļu starp sava aroda mīlēšanu un peļņu, tā ir sava veida harmonija, kas ir ļoti svarīga dzīvē lai, gluži vienkārši, nesajuktu prātā.
Ar ''nesajuktu prātā'' es domāju - ir divi veidi kā tas var notikt - vai nu dari to, kas patīk, bet konfortablai dzīvei nespēj pietiekami nopelnīt, vai arī dari to, kas riebjas, pelni vairāk, bet dzīvo dilemmās par to kā būtu ja būtu, ja būtu izvēlējies citu ceļu, kas tuvāks sirdij. Tā lūk. Šis ir tāds neveikls ievads tai visai lielajai bildei, ko ar šo rakstu gribēju pateikt.
