Pāvests Francisks ir miris 88 gadu vecumā pēc 12 gadiem, kas pavadīti kā Romas katoļu baznīcas garīgais vadītājs.
Viņa nāve ir izraisījusi sēru periodu, kas ietver gadsimtiem senus rituālus. Tā ir arī aizsākusi jauna pāvesta ievēlēšanas procesu. Paredzams, ka konklāvs notiks 15 līdz 20 dienas pēc Franciska nāves. Tas, kas notiks tālāk, ir aprakstīts tālāk.
Kas notiek tūlīt pēc pāvesta nāves?
Oficiālos pienākumus veic pāvesta kamerlengo jeb kambarkungs, pašlaik īru-amerikāņu kardināls Kevins Farels. Viņš ir tas, kurš oficiāli apstiprina nāvi, iesniedzot ārstu un miršanas apliecību. Autopsija netiek veikta.
Vatikāns Lieldienu pirmdienā, dažas stundas pēc viņa nāves paziņošanas, paziņoja, ka Franciska mirstīgās atliekas tiks ieliktas zārkā kapelā viņa Svētās Martas rezidencē plkst. 20:00 pēc vietējā laika (18:00 pēc GMT). Farels vadīs šos rituālus, paziņoja Vatikāns.
Kamerlengo pienākums būs arī aizslēgt un aizzīmogot pāvesta personīgo rezidenci. Francisks nebija īrējis dzīvokļus lielajā Apustuliskajā pilī, bet gan mazākas telpas Vatikāna Svētās Martas viesu namā kā apartamentu. Farelam ir arī pienākums iznīcināt pāvesta gredzenu un svina zīmogu, ko izmanto oficiālu dokumentu autentiskuma apstiprināšanai, lai tos nevarētu izmantot neviens cits. Pēc tam viņš un trīs kardinālu palīgi noteiks pāvesta Franciska sēru grafiku, tostarp bēru un apbedīšanas datumu.
Sēru rituālu periods parasti ilgst deviņas dienas, un baznīcas noteikumi nosaka, ka šiem pasākumiem jāsākas starp ceturto un sesto dienu pēc pāvesta nāves. Farels un viņa komanda arī lems, kad pāvesta mirstīgās atliekas tiks pārvietotas uz Svētā Pētera baziliku pirms apbedīšanas, lai sabiedrība varētu izrādīt savu piemiņu.
Pirmdienas pēcpusdienā Vatikāns paziņoja, ka šī pārvietošana varētu notikt jau trešdienas rītā, bet kardināli par to lems otrdien.
Ko mēs varam sagaidīt no bērēm?
Pāvests Francisks izvairījās no lielas daļas Baznīcas pompozitātes un ceremoniju – tāpēc, ievērojot šo stilu, viņš lūdza, lai viņa ķermenis netiktu novietots uz paaugstinātas platformas, tradicionālā katafalka, Svētā Pētera bazilikas vidū publiskai apskatei. Tā vietā ticīgie, kas ierodas sērot, varēs vienkārši aplūkot viņa ķermeni zārkā, kuram vāks būs noņemts.
Viņa bēres, saskaņā ar Baznīcas tradīcijām, parasti notiek četru līdz sešu dienu laikā pēc viņa nāves, un bēru mise notiek Svētā Pētera laukumā. Pāvesta bēres tradicionāli ir bijušas sarežģītas, taču pāvests Francisks pagājušajā gadā rīkojās, lai vienkāršotu šos pasākumus. Viņš būs pirmais pāvests vairāk nekā gadsimta laikā, kurš netiks apglabāts Vatikānā, Svētā Pētera bazilikas kriptā, bet tā vietā ir izvēlējies tikt apglabāts Romas Svētās Marijas Lielās bazilikā, netālu no savas iecienītākās ikonas – Madonnas.
Francisks arī lūdza tikt apglabāts vienkāršā koka zārkā – atšķirībā no saviem priekšgājējiem, kuri tika apglabāti tradicionālajos trīs zārkos, kas izgatavoti no cipreses, svina un ozola.
Kā tiek izvēlēts jauns pāvests?
Pāvesta Franciska nāve aizsāk politisko procesu, kurā Baznīca izvēlas jaunu vadītāju. Kardināli no visas pasaules pulcēsies Vatikānā uz vēlēšanām, kas pazīstamas kā konklāvs.
Tradicionāli pirms konklāva sākuma tiek ievērots 15 dienu sēru periods. Tomēr Franciska priekštecis Benedikts 2013. gadā mainīja noteikumus, lai ļautu tam sākties agrāk, ja kardināli to vēlas. Balsošana parasti notiek 15–20 dienas pēc pāvesta nāves. Par jauno pāvestu balso Kardinālu kolēģija – Baznīcas augstāko amatpersonu grupa, kas visi ir vīrieši, kurus visus ieceļ pāvests un kuri parasti visi ir ordinēti bīskapi.
Pašlaik ir 252 katoļu kardināli, bet tikai 135 ir tiesīgi balsot, jo tie, kas vecāki par 80 gadiem, var piedalīties debatēs, bet nevar balsot. Tikmēr laikā starp pāvesta nāvi un viņa pēcteča ievēlēšanu Baznīcu pārvalda Kardinālu kolēģija. Viņi vada baznīcas ikdienas darbību, taču viņiem ir ierobežota vara, jo liela daļa Baznīcas centrālās administrācijas pārtrauc darbu, un parasti Vatikāna nodaļu vadītāji atkāpjas no amata, līdz tos apstiprina vai nomaina jaunais pāvests.
Kā notiek konklāvs?
Balsošanas kardināli ir ieslēgti pāvesta izvēles periodā, kurā viņi ir atslēgti no saziņas ar ārpasauli – viņiem ir liegti telefoni, internets un laikraksti –, vienlaikus diskutējot un lobējot savā starpā, lai izvēlētos Baznīcas jauno vadītāju.
Konklāvs jeb vēlēšanas notiek stingrā slepenībā Siksta kapelā, kuras gleznu ir slaveni gleznojis Mikelandželo. Lai vienotos par jaunu pāvestu, ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums plus viena klātesošā, tāpēc rezultāta iegūšanai bieži vien ir nepieciešamas vairākas balsošanas kārtas.
Pēc pirmās dienas divas reizes dienā notiek aizklāta balsošana, un process bieži vien var ilgt līdz vairākām dienām. Iepriekšējos gadsimtos balsošana ilga nedēļām vai mēnešiem ilgi. Daži kardināli konklāvu laikā pat ir miruši. Ārējai pasaulei vienīgā norāde par to, kā tas norit, ir dūmi, kas nāk no kapelas skursteņa, kas rodas, sadedzinot kardinālu vēlēšanu zīmes.
Melni dūmi signalizē par neveiksmi. Balti dūmi nozīmē, ka ir izvēlēts jauns pāvests.
Pēc tam, kad baltie dūmi paceļas, jaunais pāvests parasti stundas laikā parādās uz balkona, no kura paveras skats uz Svētā Pētera laukumu. Vecākais kardināls, kas piedalās konklāvā, paziņos lēmumu ar vārdiem "Habemus Papam" – latīņu valodā "mums ir pāvests".
Pēc tam viņš iepazīstinās ar jauno pāvestu ar viņa izvēlēto pāvesta vārdu, kas var būt vai nebūt viņa sākotnējais vārds. Piemēram, pāvests Francisks dzimis kā Horhe Mario Bergoljo, bet savam pāvesta amatam viņš izvēlējās citu vārdu par godu Svētajam Asīzes Franciskam.
Kas var kļūt par pāvestu?
Teorētiski jebkurš kristīts Romas katoļu vīrietis var tikt uzskatīts par kandidātu uz pāvesta amatu. Tomēr praksē kardināli izvēlas vienu no savējiem. 2013. gadā Argentīnā dzimušais Francisks kļuva par pirmo pāvestu, kas nācis no Dienvidamerikas – reģiona, kurā dzīvo aptuveni 28% no pasaules katoļiem – un dienvidu puslodes.
Vēsturiskais precedents liecina, ka kardināli daudz biežāk izvēlas eiropieti – un jo īpaši itāli. No 266 līdz šim izvēlētajiem pāvestiem 217 ir bijuši no Itālijas. Vairāki Vatikāna analītiķi ir norādījuši, ka Franciska pēctecis varētu nākt ārpus Eiropas – ne mazāk svarīgi ir tas, ka nelaiķis pāvests sava amata laikā iecēla vairāk nekā 140 kardinālus no citiem kontinentiem.
Tas pats kas pēc iepriekšēja pāvesta nāves.
