Viesu guļamistaba visa ir rozā toņos - saimnieces mīļākajā krāsā.
Arī vannas istaba sevī nes tālo sešdesmito gadu elpu ar rozā krāsām un zeltainajiem akcentiem, un flīzēto dušu.
Viesu guļamistaba visa ir rozā toņos - saimnieces mīļākajā krāsā.
Arī vannas istaba sevī nes tālo sešdesmito gadu elpu ar rozā krāsām un zeltainajiem akcentiem, un flīzēto dušu.
Trešā guļamistaba ir pārvērsta nelielā šuvējdarbnīcā, kas izceļas ar mazliet violetīgākiem toņiem. Tā kā 96 gadus vecā dāma ir kaislīga šuvēja, tad šī bija viena no mīļākajām viņas istabām.
Pagrabstāvā atrodas pieaugušo izklaides telpa. Ir pieejams bāriņš, gaumīgs izskats un kā nu bez labas kompānijas.
Mājā par ir atsevišķa, atbilstoša izskata veļas istaba.
Pagalmā atrodas mākslīgās zāles taciņa ar betona gulbi galā. Izskatās daudz labāk nekā izklausās.
Vai tu vēlētos padzīvot šajā namā? Cik ilgs laiks paietu, līdz rozīgie toņi kostos acīs? Vai arī tu būtu savējais un lielāko daļu laika pavadītu pagraba bāriņā?
Un tagad derētu salīdzinājums, kā izskatās "modernie" dzīvokļi no sešdesmitajiem iekš PSRS.
atsevišķi elementi gan izskatās, ka iekārtoti pēc 60tajiem, jo tad to vēl nebija
man 95gadīgajam onkulim kanādā līdzīga situācija
Cik tīra māja. Rodas sajūta itkā tur neviens nedzīvotu, bet būtu kā kkāds eksponāts
nu vispār jau skaisti. šādā mājā var dzīvot tikai tas kuram patīk visu sakopt un satīrīt, kurš ir mierīgs un pozitīvs. domāju ka šāda veida saglabājušās mājas un interjers varētu būt apmēram kādiem 1000 cilvēkiem, tikai daudzi vēl dzīvo tā itkā tas nebūtu nekas īpašs jo ir pieraduši.
bet ja man tur būtu jādzīvo, tad es gan tur nevarētu.
pirmkārt - vietai kur tu dzīvo ir jāizskatās pēc tevis un tavas būtības. otrkārt - tā vieta ir daudz, daudz par gaiša, lai gan krāsas varētu vēl pieciest. treškārt - ja es pavadītu pusi sava mūža kopdams māju, likdams visu kā nākas, tad nez vai es būtu laimīgs, tomēr kārtībai jābūt vismaz tādai lai zinātu kur kas atrodas un tam varētu ērti piekļūt. ceturtkārt - man patīk savienot moderno ar antīko, piemēram man būtu stikla un metāla galds, bet antīks skapis. protams neiztiekot jau bez tehnoloģijām. piektkārt - man patīk nestandarta dizains, un šeit ir daudz maz standarts, vismaz tiem laikiem. sestkārt - es jau tev esmu apnicis, vai ne? septītkārt - izskatās vairāk ka tur ir domāts pavadīt laiku ar viesiem, ģimeni un draugiem, un man labi ja kāds viens cilvēks atnāk šad tad. astotkārt - ja man tur būtu jādzīvo par brīvu, es no sākuma visu sabildētu, vestu izrādīt, pārdotu mantas un iekārtotu pa savam.
p.s. mans tēvs piemēram dzīvo diezgan līdzīgi savā dzīvoklī, viss tīrs, kārtīgs, sienas ar zelta maliņām, tapetes saskaņotas, mēbeles kārtīgas. izskatās apmēram tā ka vakar pabeigts remonts, bet tā jau ir vairāk kā 10 gadus, un zinu ka šad tad viņš kaut ko uzlabo, atjauno utt.
paldies par uzmanību.
Izlasījusi aprakstul, ilgi lūkojos attēlos. Mēs varam gan piekrist, gan nepiekrist kaut kam, taču kundze radījusi apbrīnas vērtu mājokļa iekšpusi, tā uzceldama pieminekli sev, savam darbam un dzīvei.
Lai mums katram būtu ne tikai griba, bet arī pacietība radīt kaut ko skaistu, neaizmirstamu ,lai mūsu rokas un prāts kalpo labiem darbiem un mācīsimies novērtēt cita paveikto.
Vieda vārdus reiz sacījis L. Vovenargs: "Autoru ir viegli kritizēt, taču grūti viņu novērtēt'".
Protams, ka Tev is šāda mājiņa un viņa vienam ir jāuztur, tad nebrīnos, ko tie pensīši sūdzas par pensijām
Em, nezinu, kur tu rāvi info, bet tas visnotaļ nav 60o gadu interjers.
http://www.beachcomberhouse.com.au/wp-content/uploads/60s-interior-on-bus-tour-2012.jpg - samērā precīza 60o rietumeiropas vai ziemeļamerikas interjera paraugmodeļa rekonstrukcija.
Šāds iekārtojums jau 30-40 gados izgāja no modes, vai saglabājās tikai holivudas kinofilmu uzņemšanas laukumos un visnotaļ nebija tik acis dedzinošos toņos.