Šis ir Manuru. Nomirstot viņa tēvam, viņa tēvocis pārdeva viņu strādāšanai raktuvēs.Nomirstot viņa tēvocim, Manuru mantoja sava tēvoča parādu, kas vēl vairāk neļāva viņam pamest verdzību raktuvēs. Kad es viņu satiku, viņš raktuvēs jau bija strādājis 14 gadus, redzamais kājas ievainojums tika iegūts no kāda negadījuma raktuvēs, tik nopietns, ka ārsti teica, ka kāju nepieciešams amputēt. Papildus tam, Manuru bija tuberkoloze, tomēr tik un tā viņš bija spiests diendienā strādāt šajā raktuvju šahtā.
Pat tad viņam ir sapnis, ka kādu dienu viņš būs brīvs un ar vietējo aktīvistu kā „Free the Slaves” palīdzību kļūs izglītots, tieši šāda apņēmība neiedomājama likteņa priekšā piepilda mani ar milzīgu apbrīnu.
Es vēlos izgaismot verdzību. Strādājot laukā, es paņēmu līdzi daudz sveču, un ar tulka palīdzību es teicu šiem cilvēkiem, kurus fotografēju, ka vēlējos izgaismot viņu stāstus un bezcerīgo stāvokli, lai tad, kad būtu droši gan man, gan viņiem, es radītu šos attēlus. Viņi zināja, ka viņu fotogrāfijas pasaulē redzēsiet jūs. Es gribēju, lai viņa zina, ka mēs par viņiem paudīsim liecību un, ka darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai mainītu viņu dzīves.