pārējais profilā
Makes me think 17 (MMT)19
Es grasījos izdarīt pašnāvību klausoties mūziku I-Pod austiņās. Es to neizdarīju, jo negribēju, lai mūzika apstājas. Tas izklausās neprātīgi, bet tajā brīdī mūzika lika man saprast, ka dažas mazas lietas dod jēgu manai dzīvei, kad viss pārējais dzīvē liekas katastrofa.
Es biju pilsētā ar draugu un pamanīju bezpajumtnieku ratiņkrēslā kurš deva naudu kādam ielu muzikantam, kurš repoja. Viens cilvēks, kam ir grūti palīdz otram tādam pašam.
Mans tēvs zaudēja savas tiesības un mana mamma savu dzīvību.
Es sēdēju sava tēva bērēs un sapratu, ka vienīgais iemesls kāpēc esmu šeit bija vizuāla pārliecināšanās, ka vīrietis, kurš 20gadus pazemoja manu mammu beidzot ir miris.
Kad es jautāju viņam kāpēc viņš nedzer viņš teica: „Es skatījos kā mans piedzērušais tēvs katru dienu sita manu mammu kad biju tikai bērns. Es sev apsolīju nekad nepieskarties šim dranķim.”
Pēc vairāku mēnešu diētas un sporta nodarbībām vienīgā persona, kas izteica komplimentu par manu svaru bija mana 8 gadīgā māsa.
Es būtu varējis glābt viņas dzīvību, kad viņa man piezvanīja un teica, ka grib izrunāties. Bet es atbildēju, ka esmu aizņemts un lai viņa pārzvana vēlāk. Es tobrīd nesapratu, ka vēlāk tas nebūs iespējams.
Mēs ar labāko draugu mīlam viens otru, bet mūsu kultūratšķirības neļauj mums atklāt pārējai pasaulei cik laimīgi mēs esam kopā.
Mans tēvs tika izrakstīts no rehabilitācijas klīnikas pēc 15 gadiem. Es pēkšņi jutos tā kā es viņu vairs nepazītu.
Tas, kā viņa vienkārši gulēja man blakus nepārguļot ar mani lika man saprast, cik daudz viņa man nozīmē.